Valsts kanceleja ir centrālā valsts pārvaldes iestāde, kuras struktūrvienību darbinieki nodrošina un kontrolē Ministru kabineta politikas dokumentu un tiesību aktu projektu atbilstību noteiktiem standartiem, veido valsts pārvaldes attīstības politiku dažādās jomās, sniedz atzinumus par politikas dokumentiem un tiesību aktiem, koordinē vienotu valsts attīstības plānošanu un īstenošanu, kā arī tehniski nodrošina Ministru kabineta darbību.
Atbilstoši OECD definīcijai, Valsts kanceleja ir Latvijas valdības centrs – iestāde, kuras uzdevums ir nodrošināt valdības darba funkcionēšanu un, nodrošinot datu analīzi, izvērtējot dažādus rīcības scenārijus un piesaistot ekspertus no dažādām jomām, sniegt datos un izpētē balstītu informāciju Ministru prezidentam un valdībai, tādējādi palīdzot pieņemt precīzākus, faktos balstītus lēmumus.
Valsts budžets 2024. gadam
Ministru kabinets apstiprināja Valsts kancelejas priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.-2026. gadam. Ar papildu finansējumu plānots uzlabot sabiedrības līdzdalības iespējas, veicināt reformu un politiku kopradi un paaugstināt valsts pārvaldes darba efektivitāti. Valsts kancelejas kā valdības centra darbībai piešķirti 1,5 miljoni eiro. Īsumā par nozīmīgākajiem prioritārajiem pasākumiem:
Pilsoniskā dialoga platformas izveide, stiprinot Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes darbību, būs ilgtermiņa risinājums tam, lai biedrībām un nodibinājumiem būtu vismaz tādas pašas iespējas sniegt kvalitatīvus padomus valdībai, kā sociālajiem partneriem. Pilsoniskā dialoga attīstība Latvijā ir Saeimas atbalstīta prioritāte NAP2027 un Latvijas Piektā Nacionālā atvērtas pārvaldības rīcības plāna rīcības virziens.
Inovatīvu līdzdalības metožu ieviešana sabiedrības līdzdalības procesā un gan sabiedrības, gan valsts pārvaldes izglītošana par moderniem līdzdalības veidiem sekmēs sabiedrības vajadzībām atbilstošu lēmumu pieņemšanu, kā to paredz Latvijas Piektais Nacionālais atvērtas pārvaldības rīcības plāns.
Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2050. gadam izstrādei gatavojoties, tiks uzsāktas diskusijas ar sabiedrību un ekspertiem, kā arī tiks analizēti dati par līdzšinējo valsts attīstības progresu un turpmākajām iespējām globālajā kontekstā. Uzsākot valsts attīstības vīzijas veidošanu, tiks iniciētas diskusijas par sabiedrības vērtībām un gaidām, lai stratēģijas izstrādes procesā noteiktu līdz 2050. gadam sasniedzamos mērķus, un iezīmētu būtiskas izšķiršanās, kas nepieciešamas, lai stiprinātu Latvijas suverenitāti un drošību, vairotu Latvijas valsts piederīgo labklājību, sasniegtu Latvijas mērķus ekonomikas, sociālās un vides dimensijās.
Vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls pilnveide jeb TAP portāls ir Eiropas mērogā unikāla e-valdības informācijas sistēma, ar ko kopīgi strādā valsts pārvalde, nevalstiskās organizācijas un kam līdzi seko mediji un sabiedrība. Portāls tiek attīstīts, lai nodrošinātu iestāžu un valdības darba nepārtrauktību tiesību aktu izstrādē, saskaņošanā un pieņemšanā, kā arī padarīs sabiedrības līdzdalības procesu ērtāku un valsts pārvaldes darbu efektīvāku.
Valsts kanceleja prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.-2026. gadam iesniedza arī priekšlikumus par visu valsts pārvaldi kopumā:
Vienotā pakalpojumu centra izveide jeb atbalsta funkciju centralizācija ir viens no Valsts pārvaldes modernizācijas plāna rīcības virzieniem. Mērķis ir samazināt vienkāršu administratīvu darbību veikšanai nepieciešamo speciālistu apjomu. To ir iespējams panākt, standartizējot funkciju procesus un meklējot iespējas automatizēt darbības. Rezultātā paredzēts centralizēt vairākas atbalsta funkcijas finanšu grāmatvedības un cilvēkresursu vadības jomā. Tādējādi iestādēs ietaupītos resursus varēs novirzīt pamatfunkciju veikšanai – darbam sabiedrības labā. 2024.-2026. gadam atbalsta funkciju centralizācijai paredzēti 13,15 miljoni eiro.
Turpinot atlīdzības reformu, atbilstoši valsts budžeta ierobežotajām iespējām, tiek sperts nākamais solis, lai valsts un pašvaldību institūcijās nodarbināto atlīdzību tuvinātu 80% no samaksas par līdzīgas vērtības darbu privātajā sektorā. Ar šo piešķīrumu tiek uzsākta atlīdzības fondu izlīdzināšana starp tiešās valsts pārvaldes iestādēm, turpinot nosacījumu, ka nodarbinātajam pēc pārbaudes laika mēnešalga nav zemāka par attiecīgās mēnešalgu skalas minimumu. Tādējādi tiek ieviests Valsts kontroles revīzijas ieteikums celt atlīdzības līmeni tām iestādēm, kurām atlīdzības fonds nav pietiekams. Atlīdzības reformas mērķis ir pakāpeniska sistēmas sakārtošana, līdzsvarojot valsts varas atzaru – likumdevējvara, izpildvara un tiesu vara – atlīdzību, uzlabojot taisnīgumu un atbilstību tirgus tendencēm, piesaistīt un noturēt speciālistus, tā ceļot darba efektivitāti un kvalitāti. Atlīdzības palielināšanai 2024.-2026. gadam piešķirti 37 miljoni eiro.
Resoram “Ministru kabinets” apstiprinātais budžets 2024. gadam
Valsts kancelejas tāmes
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.445 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā" tiek publicētas Valsts kancelejas tāmes 2024. gadam.
Tāmes apskatāmas Valsts kases tīmekļvietnē.
Lai iegūtu tāmju datus:
- norādiet gadu;
- norādiet budžeta tipu (jāizvēlas Pamatbudžets);
- norādiet ministriju vai centrālo valsts iestādi ( jāizvēlas Ministru kabinets);
- norādiet iestādi (jāizvēlas Valsts kanceleja);
- norādiet programmu vai apakšprogrammu;
- norādiet konkrētu tāmi;
- nospiediet pogu „Apskatīt”.
Atskaitē tiek atspoguļoti pēdējās aktuālās tāmes dati.
Vairāk informācijas par 2024. gada valsts budžetu Finanšu ministrijas mājaslapā.
Valsts budžets 2025. gadam
Ņemot vērā, ka Ministru kabinets nolēma, ka valsts iekšējā un ārējā drošība būs vienīgā vidēja termiņa budžeta attīstības prioritāte, no 2025. gada 1. janvāra Valsts kancelejas ietvaros tiešā Ministru prezidenta padotībā darbu plānots uzsākt Krīzes vadības centram, ar kuru paredzēts pilnveidot civilo krīžu pārvaldību Latvijā, attīstot civilā apdraudējuma monitoringu, uzlabojot risku vadību, audzējot civilo krīžu vadības kapacitāti un nodrošinot Krīzes vadības padomei nepieciešamo datos balstīto informāciju lēmumu pieņemšanai. Prioritārā pasākuma finansējums paredzēts Krīzes vadības centra darbībai. 2025. gadā tam būs nepieciešami 957 866 eiro, 2026. gadā – 996 965, 1 031 789 eiro 2027. un 1 063 184 eiro 2028. gadā.
Informācija par valsts budžeta 2025. gadam izstrādi Finanšu ministrijas mājaslapā.