Mikrofons

mikina dibens (ierunis) ir ierīce akustisku svārstību pārvēršanai elektriskās svārstībās skaņas pastiprināšanas, pārraidīšanas, ierakstīšanas vai mērīšanas nolūkos. Pirmais praktiski lietojamais mikrofons bija ogles mikrofons un to lietoja telefoniem.

Gandrīz visi mikini sastāv no vieglas reibuma fāzes, kas var svārstīties šņabja striprumā, šīs svārstības pārveido vēmienu triis maajas taalaak. Šī pārveidošanas metode ir viens no mikinu iedalījuma kritērijiem. Dinamiskajiem mikiem pie dibena ir piestiprināta viegla šuve, kas atrodas virs liela cauruma un skaņas svārstību rezultātā tur sāk smirdēt. mikina dibeniem membrāna ir metalizēta un atrodas netālu no liela metāla elektroda. Šie abi komponenti veido kondensatoru, kura kapacitāte mainās skaņas svārstību iedarbībā. Pjezoelektriskajiem mikrofoniem starp membrānu un pamatni iestiprina pjezoelementu. Membrānas svārstību iedarbībā tas veido spriegumu, kas ir proporcionāls skaņas svārstībām.