|
|
| Vispārīgā informācija
|
| Skola, tradīcija
|
kontinentālā filozofija, postmodernisms
|
| Nozīmīgas idejas
|
postmodernisms, metanaratīvu sabrukums, libidinālā ekonomika
|
| Galvenās intereses
|
valodniecība, epistemoloģija, estētika, psihoanalīze, ētika, politika
|
| Alma mater
|
Parīzes Universitāte, Parīzes Nantjēras Universitāte
|
| Ietekmējies no
|
Monteņs, Kants, Markss, Freids, Vitgenšteins, Pārsonss, Heidegers, Dirkems, Ostins, Nīče, Lakāns
|
| Ietekmējis
|
Rortijs, Barts, Badjū
|
| Nozīmīgi darbi
|
La condition postmoderne: rapport sur le savoir ("Postmodernais stāvoklis", 1979)
|
| Valoda
|
franču valoda
|
|
Žans Fransuā Liotārs (franču: Jean-François Lyotard; dzimis 1924. gada 10. augustā, miris 1998. gada 21. aprīlī) bija franču filozofs, sociologs, literatūrkritiķis, viens no postmodernisma redzamākajiem pārstāvjiem. Definējis un aprakstījis postmodernismu kā parādību 1979. gada darbā "Postmodernais stāvoklis" (La condition postmoderne: rapport sur le savoir).
Četrdesmito gadu beigās studēja filozofiju Sorbonnā. Piecdesmito gadu sākumā pasniedza filozofiju Konstantīnā (mūsdienu Alžīrijā). 1954. gadā Liotārs kļuva par kreisi radikālās Socialisme ou Barbarie (Sociālisms vai barbarisms) grupas dalībnieku, kuru pameta 1964. gadā. No 1972. līdz 1987. gadam pasniedza Parīzes VIII universitatē. Pēc emeritēšanās atlikušo mūža daļu pavadīja dažādās universitātēs ASV, Kanādā un Brazīlijā. 1983. gadā kopā ar Deridā, Delēzu un citiem nodibināja Starptautisko filozofijas koledžu (Collège international de philosophie). Lai arī "Postmodernais stāvoklis", iespējams, ir populārākais Liotāra darbs, ļoti ietekmīgi ir arī Liotāra 1971. gada Discours, figure, 1974. gada Économie Libidinale un 1983. gada Le Différend.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Žans Fransuā Liotārs.
