Gabro (no itāļu: gabbro) ir magmatisks intruzīvs iezis. Sastāv no bāziskajiem plagioklaziem (labradors, bitovnīts) un monoklīnajiem piroksēniem; piemaisījumā titanīts, apatīts, magnetīts, ilmenīts, titanomagnetīts. Gabro ir melns, retāk pelēks, rupjgraudains, masīvs. Latvijā gabro un gabronīti kopā ar anortozītiem veido daudzus prekembrija masīvus kristāliskajā pamatklintājā Kurzemes dienvidos, kā arī laukakmeņus.[1] Gabro reizēm satur rūdu minerālus un var tikt izmantots kā vara, niķeļa un titāna rūda. Bieži izmanto būvniecībā, lielākoties kā pulētu apdares materiālu vai šķembu ražošanai. Tāpat gabro bieži izmanto kapa pieminekļu izgatavošanai. Nosaukums cēlies no Gabro ciema Toskānā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gabro.
