Delīrijs

Delīrijs (no latīņu: delirium — 'neprāts, murgi') ir uzbudinājuma stāvoklis, kam raksturīga apziņas aptumšošanās, izziņas un uztveres spēju zudums, nedabiska uzvedība, ko bieži pavada murgi un halucinācijas.

Delīrijs kā neiropsihisks sindroms ir iekļauts Starptautiskajā slimību klasifikatorā (ICD). Delīriju pēta medicīnas nozare — psihiatrija.

Cēloņi

• Garīgu slimību un vecuma izraisīti kognitīvi traucējumi (it īpaši plānprātība).
• Vielmaiņas traucējumi (piemēram, uztura nepietiekamība, atūdeņošanās, hipoksija, anēmija).
• Asinsapgādes traucējumi (piemēram, sirdstrieka, insults un vēzis).
• Smagas infekcijas slimības (tai skaitā urīnceļu infekcija un pneimonija).
• Fizisks un psiholoģisks stress (piemēram, pēkšņa katastrofa, ilgstošs ieslodzījums šaurā telpā, neglābjama un nāvējoša slimība).
• Galvas trauma.
• Psihotropās vielas (galvenokārt antiholīnerģiskie preperāti un līdzekļi, kas iedarbojas uz dofamīnu).
• Alkohola un benzodiazepīnu abstinences sindroms.
• Saindēšanās ar atsevišķiem indīgiem augiem un sēnēm (piemēram, velnāboliem, sarkanajām mušmirēm).