Kviešu ģints
- Šis raksts ir par graudzāļu dzimtas ģinti. Par labību un graudiem skatīt rakstu kvieši.
| Kvieši Triticum | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Apakšdzimta | Pooideae |
| Cilts | Kviešu cilts (Triticeae) |
| Ģints | Kvieši (Triticum) |
| Sinonīmi | |
| |
 Kvieši Vikikrātuvē | |
Kvieši (Triticum) ir graudzāļu dzimtas ģints, kas ir plaši kultivēta labība visā pasaulē. Tie ir vieni no visvairāk audzētajiem kultūraugiem; vairāk tiek audzētas tikai cukurniedres, kukurūza un rīsi.[1] Kvieši ir plaša patēriņa pārtikas produkts. No tiem izgatavo miltus, no kuriem savukārt cep maizes produktus: cepumus, kūkas, brokastu pārslas, makaronus un tā tālāk. No kviešiem fermentācijas procesā iegūst arī alu, degvīnu un pat biodegvielu. Kviešus var izmantot arī kā lopbarību, bet no kviešu salmiem veido ēku jumtus.
Kviešu sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kviešu ģintī ietilpst no 20 līdz 27 sugām. Vissenākā kviešu suga Triticum boeoticum, kas aug savvaļā Dienvidrietumāzijā, ir diploīda (2n=14). Tiek uzskatīts, ka uzsākot kviešu kultivēšanu, izveidojušies viengraudkvieši (Triticum monococcum), kuriem hibridizējoties ar nezināmu diploīdu Triticum sp. endoreduplikācijas rezultātā izveidojās allotetraploīdie angļu jeb turgidumkvieši (Triticum turgidum) (2n=28). Notiekot turgidumkviešu hibridizācijai ar Triticum tauschii (2n=14), izveidojušies mūsdienās visplašāk kultivētie alloheksaploīdie mīkstie kvieši (Triticum aestivum).
- ģints kvieši (Triticum)
- suga mīkstie kvieši (Triticum aestivum)
- suga Abesīnijas kvieši (Triticum aethiopicum)
- suga Triticum araraticum
- suga Triticum boeoticum
- suga Triticum carthlicum
- suga pundurkvieši (Triticum compactum)
- suga Triticum dicoccoides
- suga divgraudkvieši (Triticum dicoccum)
- suga cietie kvieši (Triticum durum)
- suga Triticum ispahanicum
- suga Triticum karamyschevii
- suga maha kvieši (Triticum macha)
- suga Triticum militinae
- suga viengraudkvieši (Triticum monococcum)
- suga poļu kvieši (Triticum polonicum)
- suga plēkšņu kvieši (Triticum spelta)
- suga apaļgraudkvieši (Triticum sphaerococcum)
- suga Timofejeva kvieši (Triticum timopheevii)
- suga Triticum turanicum
- suga angļu jeb turgidumkvieši (Triticum turgidum)
- suga Urartu kvieši (Triticum urartu)
- suga Vavilova kvieši (Triticum vavilovii)
- suga Triticum zhukovskyi
Mīkstie kvieši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mīkstie kvieši (Triticum aestivum L.) ir viens no senākajiem un visvairāk audzētajiem pārtikas kultūraugiem. Pasaulē šobrīd tiek audzētas apmēram 4500 mīksto kviešu šķirnes, taču aizvien notiek darbs pie jaunu šķirņu izveides, kas ir vairāk piemērotas biotiskā un abiotiskā stresa apstākļiem, augstāku ražību un graudu kvalitāti.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kviešu ģints.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
|