Novisada
| Novisada Нови Сад | |||
|---|---|---|---|
 | |||
| |||
  Novisada | |||
| Koordinātas: 45°15′N 19°51′E / 45.250°N 19.850°EKoordinātas: 45°15′N 19°51′E / 45.250°N 19.850°E | |||
| Valsts |
 Serbija | ||
| Platība | |||
| • pilsēta | 699 km2 | ||
| Augstums | 80 m | ||
| Iedzīvotāji (2020) | |||
| • pilsēta | 380 000 | ||
| • blīvums | 331,6/km² | ||
| • aglomerācija | 341 625 | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Pasta indeksi | 21000 | ||
| Tālruņu kods | +381(0)21 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Novisada Vikikrātuvē | |||
Novisada (serbu: Нови Сад) ir pilsēta Serbijas ziemeļos pie Donavas upes. Vojvodinas galvaspilsēta.
Senākās serbu kultūras biedrības Matica Srpska (Матица српска) (dibināta 1826. gadā Budapeštā), kā arī vecākā serbu teātra - Serbijas Nacionālā teātra (Српско народно позориште) mītnes vieta.
Novisadā tradicionāli notiek viens no lielākajiem rokmūzikas festivāliem Balkānos - EXIT.
Pilsētā ir enerģētikas uzņēmuma Naftna Industrija Srbije (NIS) galvenais birojs un naftas pārstrādes rūpnīca.
2022. gadā Novisada, kopā ar Ešu pie Alzetes Luksemburgā un Kauņu Lietuvā, bija Eiropas kultūras galvaspilsēta.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kaut arī jau no akmens laikmeta Donavas labajā krastā bija apmetne, no kuras vēlāk izveidojās Petrovaradinas pilsēta, pati Novisada radās 1694. gadā kā pareizticīgo serbu apmetne ārpus Petrovaradinas, jo serbiem bija aizliegts mitināties pilsētā.
1748. gadā pilsēta kļuva par "ķeizarisko brīvpilsētu". 18. un 19. gadsimtā Novisada bija lielākā pilsēta ar etnisko serbu pārsvaru pasaulē un galvenais serbu kultūras centrs. Pēc 1867. gada Novisada tika iekļauta Austroungārijas ungāru daļā un izvērsās stingra maģārizācijas politika.
1918. gada 9. novembrī Novisadu ieņēma Serbijas karaspēks un no 1918. gada 1. decembra Novisada, tāpat kā visa Vojvodina, kļuva par Serbu, horvātu un slovēņu karalistes daļu, bet Novisada - par Donavas Banovinas provinces centru.
Otrā Pasaules kara laikā Novisadu bija okupējušas ungāru daļas, bet 1944. gada 23. oktobrī pilsētu ieņēma Tito partizāni. Pēc kara Novisada ir Vojvodinas Autonomā apgabala galvaspilsēta.
Novisada smagi cieta NATO Dienvidslāvijas bombardēšanas laikā. Tika sagrauti visi tilti pār Donavu. Vairākkārt tika bombardēti dzīvojamie rajoni, kā arī naftas pārstrādes rūpnīca, izraisot smagas sekas apkārtnes ekoloģijai.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Novisadā dzimuši:
- Josips Jelačičs (Josip Jelačić) (1801-1859) — karavadonis, politiķis;
- Josefs Lapids (יוסף (טומי) לפיד, Yosef Lapid) (1931-2008) — Izraēlas politiķis;
- Monika Seleša (Моника Селеш) (1973-) — tenisiste.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Novisada.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Oficiālā tīmekļa vietne
|