Pāriet uz saturu

Strausi

Vikipēdijas lapa
Strausi
Struthio (Linnaeus, 1758)
Āfrikas strauss (Struthio camelus)
Āfrikas strauss (Struthio camelus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
VirskārtaStrausveidīgo virskārta (Struthionimorphae)
KārtaStrausveidīgie (Struthioniformes)
DzimtaStrausu dzimta (Struthionidae)
ĢintsStrausi (Struthio)
Strausi Vikikrātuvē

Strausi (Struthio) ir lielu, nelidojošu putnu ģints, kas ir vienīgā ģints strausu dzimtā (Struthionidae). Turklāt saskaņā ar mūsdienu sistemātiku strausu dzimta ir vienīgā dzimta strausveidīgo putnu kārtā (Struthioniformes). Strausu ģintī ir zināmas 10 strausu sugas, no kurām 8 ir izmirušas, bet mūsdienās dzīvojošas ir divas sugas.[1]

Izskats un īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Āfrikas strausu pāris

Strausiem nav attīstīti krūšu muskuļi, kā arī tiem nav krūšu kaula ķīļa. Tiem tikpat kā nav putniem raksturīgā furkulas kaula.

Spārnu uzbūve un muskuļi ir vienkāršāki kā citiem putniem. Lai arī kopumā tie ir lieli un labi attīstīti, tie netiek lietoti lidošanai, bet gan kā cīņas ierocis, aizsargājot teritoriju un mazuļus no plēsējiem.[2] To lidspalvas ir kļuvušas dekoratīvas, un tās nav lidošanai piemērotas. Līdz ar to spalvas nav jāieeļļo un strausiem nav attiecīgo dziedzeru.

Kājas ir labi attīstītas un spēcīgas, un strausi ir ātri skrējēji. Āfrikas strauss var noskriet zirgu, sasniedzot ātrumu 72 km/h, un ar šādu ātrumu putns var skriet pusstundu. Strausiem ir tikai 2 pirksti, no kuriem viens ir izteikti lielāks par otru. Lielākais no abām sugām ir Āfrikas strauss (Struthio camelus), kas var sasniegt gandrīz 3 metru augstumu un 159 kg masu. Turklāt tas ir lielākais mūsdienās dzīvojošais putns pasaulē.

Strauss galvenokārt barojas ar augu izcelsmes barību, attēlā Āfrikas strauss
Somālijas strausa (Struthio molybdophanes) tēviņš

Lai arī strausi ir visēdāji, tomēr tie galvenokārt ir veģetārieši, jo to garais zarnu trakts (apmēram 14 metri) vislabāk piemērots augu barībai.[2]

Tā kā strausi nelido, to pēcnācēji ir viegls laupījums plēsējiem. Tādēļ evolūcijas ceļā strausi ir piemērojušies un attīstījuši dažādus veidus, lai aizsargātu jauno paaudzi. Pirmā aizsardzība ir olu biezā un izturīgā čaumala. Pēc izšķilšanās mazuļi ir labi attīstīti un drīz jau spēj skriet, lai aizbēgtu no ienaidniekiem. Strausu pāris sadala perēšanu atkarībā no tā, vai ir diena vai nakts; mātītes perē pa dienu, bet tēviņi pa nakti.[2]

Strausi un cilvēki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strausiem un cilvēkiem ir sena kopīga vēsture, sākot ar olu čaumalu izmantošanu kā ūdens konteinerus vai kā izejmateriālu juvelierizstrādājumiem. Strausu tēviņa spalvas 18. gadsimtā bija populārs modes aksesuārs pie cepurēm, kas noveda pie intensīvām strausu medībām un to populācijas samazināšanās. Vēlāk strausus sāka audzēt zemnieku saimniecībās kā mājputnus, iegūstot spalvas, olas, ādu un gaļu. No strausu ādas gatavo labas kvalitātes kurpes.[2]

Iespējams, strausu ģintī ir bijis par 5 strausu sugām vairāk, kā tiek uzskatīts līdz šim. Par to liecina jaunākie fosiliju atradumi. Fosiliju un olu čaumalu fragmenti pierāda, ka Āzijas stepēs strausu ģints putni dzīvojuši jau pirms 40—58 miljoniem gadu, tie bija neliela auguma, nelidojoši putni. Pirms 12 miljoniem gadu strausi kļuva augumā lielāki, līdzīgi mūsdienu strausiem. Šajā laikā strausi dzīvoja Mongolijā un lēnām pārvietojās uz Āfriku.[3]

Āfrikas strausa ola

Strausveidīgo kārta (Struthioniformes)


  1. World Bird List: Ratites: Ostriches to Tinamous, 2018
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Bruning, D. F. (2003). "Rheas". in Hutchins, Michael. Grzimek's Animal Life Encyclopedia. 8 Birds I Tinamous and Ratites to Hoatzins (2 ed.). Farmington Hills, MI: Gale Group. pp. 53–55. ISBN 0-7976-5784-0 Nepareizs ISBN.
  3. Davies, S.J.J.F. (2003). "Ostriches". in Hutchins, Michael. Grzimek's Animal Life Encyclopedia. 8 Birds I Tinamous and Ratites to Hoatzins (2 ed.). Farmington Hills, MI: Gale Group. p. 99. ISBN 0-7876-5784-0.
  4. Gray, George Robert (1855) (PDF) Catalogue of the Genera and Subgenera of Birds contained in the British Museum

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]