Pindars

Pindars

Pindars (Πίνδαρος, dzimis ap 522.g. p.m.ē., miris ap 443.g. p.m.ē.) bija viens no izcilākajiem sengrieķu dzejniekiem. Pindars tiek uzskatīts par izcilāko koru lirikas pārstāvi; vislabāk viņš pazīstams ar savām epinīkijām — dziesmām, kas veltītas sporta spēļu (olimpisko, Pītijas u.c.) uzvarētājiem. Pilnībā saglabājušās 45 Pindara epinīkijas. Pindara dzejai raksturīga sarežģīta kompozīcija, pantmērs, brīžiem visai oriģināla tēlainība.

Dzīve

Pindars dzimis Kinoskefalās (ciems netālu no Tēbām), pēc citiem avotiem — Beotijā; viņa vecāki bijuši turīgi aristokrāti, tāpēc viņam bijis iespējams apgūt dzeju un mūziku demokrātiskajās (un Tēbām naidīgajās) Atēnās. Agrākais Pindara dzejolis, kas ir saglabājies, datējams ar 498.g. p.m.ē. 497./96.g. p.m.ē. viņš pirmoreiz uzvarējis ditirambu sacensībās. Pindars kļuvis plaši pazīstams, vēl būdams visnotaļ jauns.

490.-480.g. persiešu iebrukuma laikā aristokrātiskās Tēbas, cerot uz Atēnu ietekmes samazināšanu, cīnījās Persijas pusē. Pindars, nespēdams izšķirties par atbalstu nevienai no karojošajām pusēm, kopā ar saviem draugiem pārcēlās uz Aigīnas salu. Pēc persiešu sakāves Pindars atgriezās Tēbās. Vēlāk gan viņš ļoti cienījis Atēnas par to lomu Grieķijas atbrīvošanā, savukārt Atēnās augstu vērtēta viņa dzeja.

Par savu dzejnieka darbības labāko laiku Pindars uzskatījis periodu, kad viņš dzīvojis Sicīlijā Sirakūzās (476.-474.g. p.m.ē.), kur tolaik valdījuši mākslu augsti vērtējušie tirāni Hierons I un Terons. Šajā galmā tolaik darbojies ne tikai Pindars, bet arī Simonīds un Bakhilīds.

Pēc tam Pindars dzīvojis Kirēnā un Rodā.

Literatūra

• Afrodīte mirdzošā tornī... Sengrieķu dzeja. — Rīga: Zinātne, 1994. ISBN 5-7966-0989-0
• Sengrieķu literatūras antoloģija. — Rīga: Zvaigzne, 1990. ISBN 5-405-00404-9

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pindars.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)