USA-214
Šis raksts ir par pašreiz notiekošu kosmisko lidojumu. Misijas gaitā informācija var strauji mainīties. |
USA-214 AEHF 1 | |||||
KA veids | sakaru pavadonis | ||||
Operators | Gaisa spēki ASV | ||||
Izgatavotāji | Lockheed Martin, Northrop Grumman ASV | ||||
Bāzes platforma | A2100M | ||||
Starts | 14.08.2010. 11:07 UTC | ||||
Starta vieta | Kanaverala SLC-41 ASV | ||||
Nesējraķete | Atlas V/531 ASV | ||||
Darbības ilgums | 14 gadi (plānots) | ||||
NSSDC ID | 2010-039A | ||||
SCN | 36868 | ||||
Masa | 6168 kg | ||||
Enerģija | Saules baterijas | ||||
Orbītas elementi | |||||
---|---|---|---|---|---|
Centr. ķermenis | Zeme | ||||
Orbītas veids | GSO | ||||
Punkta koordinātas | 69° R | ||||
Programma AEHF | |||||
|
USA-214 jeb AEHF 1 (Advanced Extremely High Frequency 1) ir ASV militārais sakaru pavadonis. Tas palaists 2010. gada augustā ģeostacionārajā orbītā. Tas ir pirmais Advanced Extremely High Frequency sistēmas pavadonis. Paredzēts sakaru nodrošināšanai ASV un tās sabiedroto bruņotajiem spēkiem.
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]AEHF 1 tika palaists 2010. gada 14. augustā 11:07UTC ar nesējraķeti Atlas V/531 (AV-031) no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta kompleksa SLC-41. Pēc 51 minūtes 6 sekundēm pavadonis atdalījās no augšējās pakāpes Centaur. Sākotnēji tas bija ievadīts augsti eliptiskā orbītā. Pēc starta pavadonim tika dots nosaukums USA-214.
Bija paredzēts aptuveni 100 dienu laikā tam sasniegt ģeostacionāro orbītu. Bija plānoti trīs manevri ar hidrazīna dzinēju un pēc tam tiktu izmantots jonu dzinējs. Diemžēl šķidrās degvielas dzinējs īsi pēc iedarbināšanas 15. augustā pārstāja darboties. Arī otrais mēģinājums 17. augustā bija neveiksmīgs. [2] Vēlāk tika secināts, ka aizsprostojusies dzinēja oksidētāja pievades caurule, visticamāk tajā iekļuvis mazs auduma gabals ražošanas procesā.[3][4]
Atkārtoti dzinējs netika darbināts, bažījoties par iespējamu sprādzienu. Tika izstrādāta jauna vajadzīgās orbītas sasniegšanas stratēģija, kuru sāka īstenot 29. augustā. Vispirms tika izmantoti kosmiskā aparāta nelielie orientācijas kontroles dzinēji, kas pacēla orbītu tā, lai pavadoni nebremzētu Zemes atmosfēras daļiņas. Pēc tam tika izmantots jonu dzinējs. Ģeostacionārajā orbītā pavadonis iegāja 2011. gada 24. oktobrī, tās sasniegšanai bija nepieciešami 14 mēneši un 450 manevri.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 2012 - Launches to Orbit and Beyond Robert Christy (angliski)
- ↑ Investigators probing what went wrong with AEHF 1 JUSTIN RAY, SPACEFLIGHT NOW, 2010-09-02 (angliski)
- ↑ Satellite for secure war-time communications goes up JUSTIN RAY, SPACEFLIGHT NOW, 2012-05-04 (angliski)
- ↑ 4,0 4,1 Risky Rescue for Crippled Air Force Satellite David Axe, wired.com, 2012-01-03, (angliski)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- AEHF 1, 2, 3, 4 Gunter Dirk Kreb
USA sērijas kosmiskie aparāti (201 — 300)
| |||||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
201 | 202 | 203 | 204 | 205 | 206 | 207 | 208 | 209 | 210 | 211 | 212 | 213 | 214 | 215 | 216 | 217 | 218 | 219 | 220 |
221 | 222 | 223 | 224 | 225 | 226 | 227 | 228 | 229 | 230 | 231 | 232 | 233 | 234 | 235 | 236 | 237 | 238 | 239 | 240 |
241 | 242 | 243 | 244 | 245 | 246 | 247 | 248 | 249 | 250 | 251 | 252 | 253 | 254 | 255 | 256 | 257 | 258 | 259 | 260 |
261 | 262 | 263 | 264 | 265 | 266 | 267 | 268 | 269 | 270 | 271 | 272 | 273 | 274 | 275 | 276 | 277 | 278 | 279 | 280 |
281 | 282 | 283 | 284 | 285 | 286 | 287 | 288 | 289 | 290 | 291 | 292 | 293 | 294 | 295 | 296 | 297 | 298 | 299 | 300 |