3.pants. Regulējamie sabiedriskie pakalpojumi

Regulējamie sabiedriskie pakalpojumi, kuru sniegšanu regulē saskaņā ar šo likumu, ir preču ražošana, pakalpojumu sniegšana un infrastruktūras (inženierbūvju vai inženiertehnisku risinājumu, kā arī ar to izmantošanu saistītu resursu komplekss, kas nepieciešams preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai) pakalpojumi regulējamās nozarēs atbilstoši nozaru speciālajiem normatīvajiem aktiem (turpmāk — sabiedriskie pakalpojumi).

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

4.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji un sabiedrisko pakalpojumu lietotāji

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tāds komersants, kurš regulējamās nozarēs sniedz sabiedriskos pakalpojumus noteiktā teritorijā un kura darbība sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā tiek regulēta saskaņā ar šo likumu.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu lietotāji (turpmāk — lietotāji) ir fiziskās vai juridiskās personas, kuras no sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem saņem sabiedriskos pakalpojumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2001. un 02.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2005.)

11.pants. Regulatora neatkarība

(1) Regulators ir neatkarīgs likumā noteikto funkciju pildīšanā.

(2) Regulators savu funkciju pildīšanā nav padots valsts vai pašvaldību institūcijām.

(3) (Izslēgta ar 11.06.2009. likumu.)

(4) Regulatora administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa triju tiesnešu sastāvā. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

(5) Pieteikuma par regulatora izdotā administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu iesniegšana tiesā neaptur šā administratīvā akta darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001. un 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

12.pants. Regulatora atbildība

(1) Regulators ir atbildīgs par savas darbības likumību.

(2) Zaudējumus, kas radušies regulatora prettiesiska lēmuma vai prettiesiska administratīvā akta dēļ, atlīdzina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(02.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.01.2005.)

13.pants. Regulatora darbības atklātums

(1) Regulatora pieņemtie lēmumi ir atklāti, un tie tiek publicēti šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Regulators sniedz informāciju valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kā arī ieteikumus lietotājiem un veic citus pasākumus, lai nodrošinātu savas darbības atklātumu, izskaidrotu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju rīcību un izzinātu sabiedrības attieksmi pret to.

14.pants. Regulatora darbības kontrole

(1) Regulators reizi gadā līdz 1.jūnijam iesniedz Saeimai rakstveida pārskatu par savu darbību iepriekšējā gadā un zvērināta revidenta pārbaudītu pilnu finanšu pārskatu.

(2) (Izslēgta ar 11.06.2009. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2004. un 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

15.pants. Patērētāju tiesību aizsardzība regulējamās nozarēs

(1) Regulators sadarbojas ar patērētāju tiesību aizsardzības biedrībām, kuras izveidotas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktajā kārtībā un aizsargā patērētāju tiesības regulējamās nozarēs, kā arī ar patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzības un kontroles iestādēm.

(2) Pārstāvis no Patērētāju tiesību aizsardzības centra vai citas kompetentas un pilnvarotas valsts iestādes, kuras kompetencē ir patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzība un kontrole attiecīgajā regulējamā nozarē, ir tiesīgs piedalīties regulatora sēdē ar padomdevēja tiesībām, ja regulatora sēdē tiek izskatīti jautājumi par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu vai nodrošināšanu attiecīgajā regulējamā nozarē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

15.¹ pants. Pašvaldību konsultatīvā institūcija

(1) Regulators pašvaldību interešu pārstāvēšanai un viedokļu izzināšanai izveido pašvaldību konsultatīvo institūciju.

(2) Pašvaldību konsultatīvās institūcijas nolikumu apstiprina regulatora padome.

(3) Pašvaldību konsultatīvās institūcijas locekļu kandidātus izvirza Latvijas Pašvaldību savienība.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

17.pants. Licences nosacījumi

(1) Licencē norāda sabiedriskā pakalpojuma veidu, licences termiņu, licences darbības zonu kā ģeogrāfisku teritoriju, licences grozīšanas un anulēšanas (atcelšanas) iespējas, kā arī īpašos nosacījumus, kurus paredz regulējamās nozares speciālie normatīvie akti.

(2) Licences nosacījumiem jābūt objektīvi pamatotiem, taisnīgiem, vienlīdzīgiem un atklātiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2005.)

23.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pārveidošana un darbības izbeigšana

(Izslēgts ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

24.pants. Sabiedrisko pakalpojumu pieprasījums

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam licences darbības zonā jānodrošina sabiedriskie pakalpojumi pēc lietotāju un citu personu pamatota pieprasījuma, ja šā pakalpojumu sniedzēja finansiālās un objektu vai infrastruktūras tehniskās iespējas to pieļauj.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izskata sabiedrisko pakalpojumu pieprasījumu, izvērtē tā pamatotību un pieprasīto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās izmaksas un ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc reģistrēta pieprasījuma saņemšanas informē pieprasītāju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs 30 dienu laikā pēc reģistrētā pieprasījuma saņemšanas sniedz pieprasītājam pamatotu rakstveida atteikumu, ja attiecīgo sabiedrisko pakalpojumu sniegšana nav iespējama, un informē par to regulatoru.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var vienoties ar pieprasītāju, ka tas sedz ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu saistītos papildu izdevumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2005.)

26.pants. Sabiedrisko pakalpojumu veidu nodalīšana

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var regulējamā nozarē vienlaikus sniegt vairāku veidu sabiedriskos pakalpojumus.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs kārto atsevišķu grāmatvedības uzskaiti katram sabiedriskā pakalpojuma veidam. Minētā uzskaite kopējā grāmatvedības uzskaitē ir nodalīta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2004. un 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

27.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja cita veida darbība

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ārpus regulējamām nozarēm var veikt komercdarbību, kura šā likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā jānošķir no darbības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nav tiesību izmantot tarifu ieņēmumus, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar tā komercdarbību vai cita veida darbību, kura nav tieši saistīta ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, tai skaitā sponsorēšanu, ziedošanu vai labdarību. Šajā panta daļā minētais ierobežojums nav attiecināms uz tādiem gadījumiem, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izmanto tarifu ieņēmumus ziedojumiem Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu. Ziedojumu summu neietver tarifus pamatojošās izmaksās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2001., 02.12.2004., 08.12.2005. un 22.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 18.11.2009.)

28.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licences darbības zonas pārņemšana

(1) Regulators pieņem lēmumu par nepieciešamību pārņemt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licences darbības zonu:

1) ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam tiks anulēta (atcelta) licence;

2) ja pēc sešiem mēnešiem beidzas sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licences termiņš un šis pakalpojumu sniedzējs nevēlas turpināt tādu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kuriem nepieciešama jauna licence;

3) ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs kādu iemeslu dēļ nav spējīgs nodrošināt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus.

(2) Ja regulators pieņem lēmumu par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licences darbības zonas pārņemšanu, tas 10 darbdienu laikā paziņo par to attiecīgās regulējamās nozares atbildīgajai ministrijai vai attiecīgajai pašvaldībai. Attiecīgās regulējamās nozares atbildīgā ministrija vai pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, uz laiku ieceļ par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licencē noteiktajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem atbildīgo personu tādu pasākumu īstenošanai, lai rosinātu komersantus pārņemt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu licences darbības zonā.

(3) Persona, kas ir atbildīga par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licencē noteiktajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, informē regulatoru vai pašvaldību par savu uzdevumu izpildi un ir tiesīga izvēlēties izsoles, konkursa vai pretendentu atlases metodes, lai nodrošinātu šajā pantā noteikto darbību īstenošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2005.)

33.pants. Strīdu izskatīšanas kārtība

(1) Iesniedzējs sniedz regulatoram ziņas par strīda būtību, lietas dalībniekiem un atbildētāju, pret kura darbību tas vēršas, norādot šīs personas adresi. Iesniedzējs pievieno iesniegumam visus tā rīcībā esošos materiālus un dokumentus par strīda jautājumu.

(2) Regulators izskata strīdu, nodrošinot atklātumu un tiesības lietas dalībniekiem un ieinteresētajām trešajām personām saņemt informāciju un tikt uzklausītām, sniegt paskaidrojumus, iesniegt materiālus un citu savu interešu aizsardzībai un objektīvai strīda izskatīšanai nepieciešamo informāciju.

(3) Regulators, ja nepieciešams, var pieaicināt neatkarīgus ekspertus atzinuma sniegšanai strīda jautājumos, kā arī pieprasīt dokumentus un materiālus vai cita veida informāciju, kas nepieciešama objektīvai strīda izskatīšanai.

(4) Ja nepieciešams, regulators visus lietas dalībniekus vai to pārstāvjus var uzaicināt uz sēdi, kurā tiek izskatīts attiecīgais strīds, kā arī pieņemt lēmumu par strīda izšķiršanu bez lietas dalībnieku vai to pārstāvju klātbūtnes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2005.)

34.pants. Strīdu izskatīšanas termiņš

(1) Strīda izskatīšana jāuzsāk mēneša laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas. Par strīda izskatīšanas ierosināšanu regulators paziņo lietas dalībniekiem.

(2) Regulators izvērtē strīdu pēc tā būtības un rakstura, konstatē lēmuma pieņemšanai nepieciešamos faktus un pieņem lēmumu par strīda izskatīšanu šādos termiņos:

1) mēneša laikā no tā izskatīšanas uzsākšanas, ja strīds nav komplicēts un tā izskatīšana neprasa papildu materiālu vai informācijas vākšanu un apkopošanu, papildu apstākļu noskaidrošanu vai ekspertu atzinuma saņemšanu;

2) triju mēnešu laikā no tā izskatīšanas uzsākšanas, ja strīds ir komplicēts un tā izskatīšana prasa papildu materiālu vai informācijas vākšanu un apkopošanu, papildu apstākļu noskaidrošanu vai ekspertu atzinuma saņemšanu, kā arī citas darbības strīda taisnīgai un objektīvai izskatīšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2005.)

35.pants. Regulatora lēmumu pieņemšana un izpilde

(1) Regulators lietā par strīda izšķiršanu pieņem lēmumu un nosaka tā izpildes kārtību un termiņus. Šādu regulatora lēmumu piecu darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūta lietas dalībniekiem.

(2) Regulatora lēmumu lietā par strīda izšķiršanu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā pēc tā spēkā stāšanās.

(3) Regulatora lēmuma izpilde tiek nodrošināta lēmumā noteiktajā kārtībā un termiņos.

(02.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.01.2005.)

36.pants. Regulatora sastāvs

(1) Regulatora sastāvā ir padome, kurā ietilpst šajā likumā noteiktajā kārtībā ieceltais priekšsēdētājs un četri locekļi, un izpildinstitūcija, kas ir pakļauta padomei un pilda tās sekretariāta un ekspertu funkcijas, lai sagatavotu jautājumus un dokumentus izskatīšanai padomes sēdē un īstenotu padomes pieņemto lēmumu un izdoto administratīvo aktu izpildi.

(2) Izpildinstitūcijas sastāvā ir katrai regulējamai nozarei atbilstoša struktūrvienība, kā arī citas nepieciešamās struktūrvienības.

(3) Regulators izveido nepieciešamās reģionālās struktūrvienības, ņemot vērā plānošanas reģionu teritorijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001., 02.12.2004. un 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

37.pants. Padomes locekļu kandidāti

Par padomes locekli var iecelt Latvijas pilsoni, kuram ir atbilstoša augstākā izglītība, kura zināšanas un pieredze nodrošina šajā likumā noteikto uzdevumu izpildi un kurš atbilst likuma “Par valsts noslēpumu” prasībām, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

38.pants. Ierobežojumi padomes locekļiem un to kandidātiem

(1) Par padomes locekli vai šā amata kandidātu nevar būt personas:

1) kuras ir vai ir bijušas ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas;

2) kuras sodītas par tīšu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

3) kuras agrāk izdarījušas noziegumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

4) pret kurām uzsākta kriminālvajāšana par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

5) kuras atzītas par neatbilstošām likuma “Par valsts noslēpumu” prasībām, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

(2) Padomes locekļa komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus, ciktāl tie nav noteikti šajā likumā, nosaka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

(3) Padomes loceklis nevar būt Saeimas vai pašvaldības domes deputāts vai ieņemt vēlētus amatus politisko organizāciju vai partiju vadībā.

(4) Padomes loceklis trīs gadus pēc padomes locekļa pilnvaru termiņa izbeigšanās nevar būt tā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īpašnieks, akcionārs vai darbinieks, kas ir tiesīgs pieņemt lēmumus un rīkoties ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja mantu vai finanšu līdzekļiem, par kuru viņš ir pieņēmis lēmumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2004. un 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

39.pants. Padomes locekļa stāšanās amatā

Padomes loceklis stājas amatā un sāk pildīt savus amata pienākumus ar dienu, kura noteikta, ieceļot viņu amatā. Padomes loceklim pēc viņa iecelšanas amatā līdz dienai, kad viņš sāk pildīt savus amata pienākumus, jānovērš visi likumā attiecībā uz viņu noteiktie ierobežojumi.

40.pants. Padomes locekļa atlaišana vai atbrīvošana no amata

(1) Padomes loceklis savā pilnvaru termiņā ir neatceļams, un viņu var atcelt no amata vienīgi šajā pantā noteiktajos gadījumos.

(2) Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma padomes locekli atceļ no amata pirms viņa pilnvaru termiņa beigām vienīgi šādos gadījumos:

1) ir saņemts attiecīgās personas iesniegums par atkāpšanos no amata;

2) attiecīgā persona vairāk nekā sešus mēnešus pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nespēj pildīt savus amata pienākumus;

3) ir atklājies vai iestājies kāds no šā likuma 38.pantā noteiktajiem ierobežojumiem.

41.pants. Padomes priekšsēdētājs

(1) Padomes priekšsēdētājs ir arī padomes loceklis un ir atbildīgs par likumā noteikto regulatora funkciju izpildi.

(2) Priekšsēdētājs:

1) vada un organizē regulatora darbu un pārstāv regulatoru;

2) vada padomes sēdes;

3) ir regulatora finanšu līdzekļu rīkotājs un reizi ceturksnī sniedz padomei informāciju par budžeta izpildi;

4) dod tiešus rīkojumus izpildinstitūcijas darbiniekiem.

(3) Priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda priekšsēdētāja norīkots padomes loceklis, bet, ja šāda norīkojuma nav, iepriekšējais priekšsēdētāja norīkotais padomes loceklis.

(4) Atsevišķus priekšsēdētāja pienākumus var pildīt viņa norīkots padomes loceklis.

(5) Priekšsēdētājam ir tiesības dot rīkojumus padomes locekļiem tikai ar amata pienākumu pildīšanu saistītos organizatoriskos jautājumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2005.)

42.pants. Padomes sēdes sasaukšana un tiesīgums

(1) Padomes sēdes sasauc un vada priekšsēdētājs.

(2) Priekšsēdētājs sasauc padomes sēdi, ja to pieprasa vismaz trīs padomes locekļi.

(3) Padome ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja sēdē piedalās ne mazāk kā trīs tās locekļi.

(4) Padomes sēdes laiks un darba kārtība izziņojama padomes noteiktajā kārtībā.

(5) Darba kārtībai pievienojamas padomes sēdē izskatāmo jautājumu dokumentu kopijas.

(6) Padomes sēdes tiek protokolētas rakstveidā. Sēdes protokolu paraksta visi padomes locekļi, kas piedalījušies sēdē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2005.)

43.pants. Padomes lēmumu pieņemšana

(1) Padome pieņem lēmumus balsojot, un lēmumus paraksta priekšsēdētājs.

(2) Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vismaz trīs padomes locekļi.

(3) Balsošana notiek atklāti, un balsošanas rezultātus ieraksta protokolā, norādot katra padomes locekļa balsojumu atsevišķi par katru sēdē izskatīto jautājumu ar atzīmi "par", "pret" vai "atturas".

(4) Padomes locekļi, parakstot sēdes protokolu, var tajā ierakstīt savu viedokli par izskatāmo jautājumu vai izdarīt atzīmi par sava viedokļa rakstveida pamatojuma pievienošanu protokolam.

45.pants. Informācijas sniegšanas ierobežojumi

(1) Priekšsēdētājam, padomes locekļiem un izpildinstitūcijas darbiniekiem, kā arī regulatora darbībā pieaicinātajām personām ir aizliegts publiski vai citā veidā izpaust ziņas vai citu ar regulatora funkciju izpildi saistītu ierobežotas pieejamības informāciju, kura tām, pildot dienesta pienākumus vai citādi, kļuvusi zināma par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbību vai to komercdarbību kopumā, izņemot normatīvajos aktos īpaši noteiktus gadījumus.

(2) Padomes locekļi un izpildinstitūcijas darbinieki, kā arī regulatora darbībā pieaicinātās personas ir tiesīgas izpaust informāciju, kura tām, pildot dienesta pienākumus, kļuvusi zināma par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbību vai to komercdarbību kopumā, ja šī informācija saskaņā ar Informācijas atklātības likumu ir atklāta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001. un 02.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2005.)

47.pants. Padomes locekļu un izpildinstitūcijas darbinieku tiesiskā aizsardzība un dienesta apliecības

(1) Par padomes locekļu vai izpildinstitūcijas darbinieku ietekmēšanu vai kavēšanu realizēt viņiem likumā noteiktās tiesības, par viņu goda un cieņas aizskaršanu, kā arī pret viņiem vērstiem draudiem vai vardarbību vai viņu dzīvības apdraudējumu sakarā ar dienesta pienākumu izpildi vainīgās personas tiek sauktas pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Padomes locekļiem un izpildinstitūcijas darbiniekiem ir dienesta apliecības, kas jāuzrāda, pildot dienesta pienākumus.

1. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.jūlijam:

1) nosaka sabiedrisko pakalpojumu veidus, kurus nepieciešams regulēt valsts regulējamās nozarēs;

2) iesniedz Saeimai priekšlikumus par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļu amata pretendentiem šā likuma 7.pantā noteiktajā kārtībā;

3) izdod šajā likumā paredzētos noteikumus.

2. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija uzsāk darbību 2001.gada 1.septembrī un līdz 2001.gada 1.oktobrim pārņem no Energoapgādes regulēšanas padomes, Dzelzceļa administrācijas un Satiksmes ministrijas sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkcijas attiecīgajās valsts regulējamās nozarēs.

3. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija līdz 2001.gada 1.oktobrim pārņem no Telekomunikāciju tarifu padomes telekomunikāciju regulēšanu un ir tās saistību pārņēmēja attiecībās ar SIA "Lattelekom". Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija regulē telekomunikācijas saskaņā ar 1993.gada 4.maijā pieņemto likumu "Par telekomunikācijām" līdz brīdim, kad minētais likums zaudē spēku.

4. Pašvaldības līdz 2002.gada 1.jūnijam nodrošina pašvaldību regulatoru izveidošanu vai līguma noslēgšanu ar komisiju par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Līdz pašvaldības regulatora izveidošanai vai līguma noslēgšanai pašvaldības regulatora funkcijas, izņemot šā likuma 9.panta pirmās daļas 5.punktā noteikto funkciju, pilda attiecīgās pašvaldības dome (padome).

(27.09.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2001.)

5. Licences, kuras izsniegusi cita institūcija vai iestāde pirms šā likuma stāšanās spēkā, paliek spēkā līdz attiecīgās licences termiņa beigām.

6. Tie tarifi, kuri saskaņā ar šo likumu pielīdzināmi sabiedrisko pakalpojumu tarifiem, bet noteikti saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem un ir spēkā dienā, kad stājas spēkā šis likums, paliek spēkā līdz tiem noteiktā termiņa beigām vai līdz brīdim, kad stājas spēkā saskaņā ar šo likumu noteiktie sabiedrisko pakalpojumu tarifi.

7. Šā likuma 10.panta ceturtā daļa stājas spēkā pēc tam, kad izdarīti attiecīgi grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

8. Šā likuma 2.panta trešās daļas 1.punkta jaunā redakcija (par pašvaldības regulatora tiesībām regulēt sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos un izgāztuvēs) stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.11.2006.)

9. Tarifu par sadzīves atkritumu apsaim­niekošanu, izņemot sadzīves atkritumu pārstrādi, regulē attiecīgās pašvaldības regulators, un šis regulējums attiecas uz atkritumu apsaimniekošanas līgumiem, kuri Rīgas pilsētas teritorijā noslēgti līdz 2006.gada 31.decembrim, bet pārējo pašvaldību teritorijās — līdz 2007.gada 31.decembrim. Tarifs attiecīgās pašvaldības teritorijā tiek regulēts līdz brīdim, kad noslēdz jaunu līgumu starp attiecīgo pašvaldību un publisko iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izraudzīto komersantu, kurš veiks sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu.

(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.11.2006.)

10. Ja par pašvaldības regulatora izdoto administratīvo aktu par tarifa apstiprināšanu ir iesniegts pieteikums tiesā un tādēļ šā akta darbība apturēta saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 185.panta pirmo daļu, attiecīgā akta darbība atjaunojas ar 2006.gada 1.decembri. Pēc 2006.gada 1.decembra šā administratīvā akta darbību likumā noteiktajā kārtībā var lūgt apturēt.

(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.11.2006.)

11. Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (atalgojumu, prēmijas u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.

(12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

12. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija līdz 2009.gada 1.novembrim pārņem no pašvaldību regulatoriem vai pašvaldību domēm (padomēm) regulēšanas funkcijas attiecīgajās pašvaldību regulējamās nozarēs.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

13. Pašvaldības regulatora priekšsēdētāja pilnvaras ir spēkā līdz 2009.gada 31.decembrim, bet padomes locekļu pilnvaras — līdz 2009.gada 31.oktobrim neatkarīgi no pilnvarās noteiktā beigu termiņa. Pašvaldību regulatoru priekšsēdētāji ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu saistītās lietas nodod Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai līdz 2009.gada 31.oktobrim.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

14. Līdz dienai, kad stājas spēkā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izdotās metodikas enerģētikas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs, tiek piemēroti Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumi Nr.281 “Sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika pašvaldību regulējamās nozarēs”.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

15. Licences, kuras pašvaldības regulators izsniedzis pirms tam, kad stājas spēkā likuma grozījumi par pašvaldību regulatoru likvidāciju, ir spēkā līdz to termiņa beigām.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

16. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saskaņā ar šā likuma 15.¹ pantu līdz 2009.gada 31.oktobrim izveido konsultatīvu institūciju pašvaldību interešu pārstāvēšanai un viedokļu izzināšanai. Latvijas Pašvaldību savienība līdz 2009.gada 31.augustam izvirza konsultatīvās institūcijas locekļu kandidātus.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

17. Ja pieteikums Administratīvajai rajona tiesai iesniegts par regulatora administratīvo aktu, kas izdots līdz 2009.gada 31.oktobrim, lēmumu par iesniegto pieteikumu pieņem, kā arī ierosināto administratīvo lietu izskata un tiesas nolēmumu šajā lietā pieņem un pārsūdz saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

18. Grozījums šā likuma 37.pantā un 38.panta pirmās daļas 5.punkts, kas izvirza prasības un nosaka ierobežojumus padomes locekļiem un to kandidātiem saistībā ar atbilstību likumam “Par valsts noslēpumu”, neattiecas uz tiem padomes locekļiem, kuri iecelti amatā pirms attiecīgo grozījumu stāšanās spēkā.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

19. Pašvaldības dome (padome) vai novada dome, kas ir attiecīgās pašvaldības domes (padomes), pašvaldības institūciju, finanšu, mantas un saistību pārņēmēja, līdz 2009.gada 31.decembrim, izveidojot pašvaldības regulatora likvidācijas komisiju, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā likvidē pašvaldības regulatoru, kas regulē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

20. Ja pašvaldības regulatoru ir izveidojušas vairākas pašvaldības, pašvaldību domes (padomes) vai novadu domes, kas ir attiecīgo pašvaldību domju (padomju), pašvaldību institūciju, finanšu, mantas un saistību pārņēmējas, pirms pašvaldības regulatora likvidēšanas vienojas par tās nosacījumiem.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

21. Pašvaldības regulatora likvidācijas komisija līdz 2009.gada 31.decembrim nodrošina to, ka auditēts attiecīgā pašvaldības regulatora 2009.gada pārskats un iestādes darbības slēguma bilance pēc stāvokļa 2009.gada 31.oktobrī tiek sagatavoti un iesniegti attiecīgajai pašvaldības domei (padomei). Pašvaldības regulatora priekšsēdētājs un galvenais grāmatvedis ir pilnvaroti parakstīt auditētu attiecīgā pašvaldības regulatora 2009.gada pārskatu un iestādes darbības slēguma bilanci līdz 2009.gada 31.decembrim.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

22. Pašvaldības regulatora likvidācijas komisijas darbību finansē no attiecīgā pašvaldības regulatora budžeta. 2009.gada valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu pašvaldību regulējamās nozarēs iemaksājama pilnā apmērā attiecīgās pašvaldības budžetā un tiek ieskaitīta pašvaldības regulatora kontā.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

23. Ministru kabinets atbilstoši šā likuma 9.panta pirmās daļas 10. un 11.punktā noteiktajam līdz 2009.gada 1.septembrim iesniedz Saeimai attiecīgus grozījumus Enerģētikas likumā un likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)