2.pants. Likuma mērķis ir noteikt ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta, izceļošanas un aizturēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā ārzemniekus tur apsardzībā Latvijas Republikā un izraida no tās, lai nodrošinātu starptautiskajām tiesību normām un Latvijas valsts interesēm atbilstošas migrācijas politikas īstenošanu.

4.³ pants. (1) Ārzemniekam, kuram saskaņā ar regulu Nr.  2018/1240 ir pienākums saņemt ceļošanas atļauju, ir tiesības Valsts robežsardzes amatpersonas lēmumu par ceļošanas atļaujas atteikšanu, anulēšanu vai atcelšanu apstrīdēt likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts robežsardzes priekšniekam.

(2) Valsts robežsardzes priekšnieka lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(3) Lēmuma par ceļošanas atļaujas anulēšanu vai atcelšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(24.02.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.03.2022. Pants piemērojams pārejas noteikumu 51. punkta noteiktajā kārtībā)

5.pants. (1) (Izslēgta ar 09.06.2016. likumu)

(2) Ja ārzemnieks Latvijas Republikā uzturējies ar ilgtermiņa vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju, pēc tās derīguma termiņa beigām viņš, neizbraucot no Latvijas Republikas vai citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijas, nav tiesīgs saņemt vīzu vai turpināt uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 4. panta otrās daļas 1. punktu. Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut izsniegt vīzu, ja tas atbilst starptautisko tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.

(3) Ārzemniekam ir pienākums, ja to atbilstoši kompetencei pieprasa valsts iestāde, uzrādīt šā likuma 4. un 4.¹ pantā noteiktos dokumentus, kā arī atļaut noņemt savu pirkstu nospiedumus.

(4) Ārzemniekam, kas nav Savienības pilsonis un ir atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri, kā arī viņa pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā bez vīzas vai uzturēšanās atļaujas, līdz beidzies vai pārtraukts noteiktais nogaidīšanas periods vai stājies spēkā lēmums par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.2005., 25.01.2007., 20.12.2007., 22.04.2010., 26.05.2011., 09.06.2016. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

5.¹ pants. Latvijā akreditētas ārvalstu diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, starptautiskās organizācijas vai tās pārstāvniecības, konsulārās iestādes darbinieks vai šāda darbinieka ģimenes loceklis, pamatojoties uz akreditētas personas apliecību, ir tiesīgs uzturēties Latvijas Republikā visu akreditācijas laiku, ja ir atbrīvots no vīzu prasības saskaņā ar regulu Nr. 539/2001/EK vai šāda kārtība ir noteikta Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos.

(05.12.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

5.² pants. (1) Pētnieks, kam saistībā ar pētniecību ilgtermiņa vīza vai termiņuzturēšanās atļauja izsniegta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ir tiesīgs minētās vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa ietvaros uzturēties Latvijas Republikā pētniecības darba veikšanai uz laiku līdz 180 dienām jebkurā 360 dienu laikposmā. Kopā ar pētnieku Latvijas Republikā var uzturēties arī viņa ģimenes loceklis, kuram ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta derīga ilgtermiņa vīza vai termiņuzturēšanās atļauja. Uzturēšanās laikā Latvijas Republikā pētniekam un viņa ģimenes loceklim jābūt derīgam ceļošanas dokumentam.

(2) Pētnieks, kam ilgtermiņa vīza vai termiņuzturēšanās atļauja saistībā ar pētniecību izsniegta citā Eiropas Savienības dalībvalstī un kas plāno uzturēties Latvijas Republikā pētniecības darba veikšanai vairāk nekā 180 dienas, iesniedz pieteikumu vīzas pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma 11. panta otro daļu vai pieteikumu termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma 23. panta pirmās daļas 9. punktu. Pētnieka ģimenes loceklis iesniedz pieteikumu vīzas pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma 11. panta otro daļu vai pieteikumu termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma 23. panta ceturto daļu.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

5.³ pants. Students, kas apgūst kopīgo studiju programmu, kuras īstenošanā kā viena no partnerinstitūcijām piedalās Latvijā akreditēta augstskola, un kam ilgtermiņa vīza vai termiņuzturēšanās atļauja izsniegta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ir tiesīgs minētās vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa ietvaros ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā uz laiku līdz 360 dienām, lai augstskolā Latvijas Republikā apgūtu daļu no attiecīgās studiju programmas. Uzturēšanās laikā Latvijas Republikā studentam jābūt derīgam ceļošanas dokumentam. Šis noteikums attiecas arī uz studentu, kurš koledžas vai augstskolas studiju programmas ietvaros piedalās starptautiskā studentu apmaiņas programmā.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

5.⁴ pants. Ārzemnieks, kam Latvijas Republikā izsniegta Eiropas Savienības zilā karte un kas pārceļas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, pētnieks vai students, kam Latvijas Republikā izsniegta termiņuzturēšanās atļauja un kas daļu no pētniecības darba veic vai studiju programmas apgūst citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī komersanta ietvaros pārcelts darbinieks, kam Latvijas Republikā izsniegta termiņuzturēšanās atļauja un kas pārcelts uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, saskaņā ar šīs Eiropas Savienības dalībvalsts lūgumu ir tiesīgs ieceļot Latvijas Republikā arī gadījumā, kad beidzies Latvijas Republikā izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas termiņš vai tā ir anulēta. Šādas tiesības attiecas arī uz Eiropas Savienības zilās kartes turētāja, pētnieka un komersanta ietvaros pārcelta darbinieka ģimenes locekli.

(08.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

5.⁵ pants. Ārzemnieks, kam ir derīga citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības zilā karte, saimnieciskās aktivitātes veikšanas nolūkā ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā uz laiku līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu periodā, pamatojoties uz attiecīgo Eiropas Savienības zilo karti un derīgu ceļošanas dokumentu.

(08.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

5.⁶ pants. Ja šā likuma 5.², 5.³ vai 5.⁵ pantā minēto ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju izdevusi Eiropas Savienības dalībvalsts, kas nav Šengenas līguma dalībvalsts, ārzemnieks, šķērsojot valsts robežu, sniedz pierādījumus par ieceļošanas mērķa atbilstību šā likuma 5.², 5.³ vai 5.⁵ pantā minētajiem nosacījumiem. Ja Latvijas Republikā ieceļo ārzemnieks, kam citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kas nav Šengenas līguma dalībvalsts, izsniegta Eiropas Savienības zilā karte, viņš, lai pieprasītu Eiropas Savienības zilo karti Latvijas Republikā, šķērsojot valsts robežu, uzrāda derīgu minētajā dalībvalstī izsniegtu Eiropas Savienības zilo karti un darba līgumu vai darba piedāvājumu augsti kvalificētai nodarbinātībai Latvijas Republikā uz vismaz sešu mēnešu laikposmu. Šāda ārzemnieka ģimenes loceklis uzrāda citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegtu uzturēšanās atļauju.

(08.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

8.pants. Civiltiesiskā saistība, kuras termiņš pārsniedz laiku, kuru ārzemniekam atļauts uzturēties Latvijas Republikā, pati par sevi nevar būt par vīzas izsniegšanas vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanas vai reģistrēšanas pamatu.

9.¹ pants. (1) Uzaicinātājs uzņemas atbildību par uzaicinātā ārzemnieka ieceļošanas un uzturēšanās mērķa atbilstību vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajam mērķim, par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, un nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā rakstveidā informē Pārvaldi vai Valsts robežsardzi, ja nav izpildīti minētie nosacījumi, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu.

(2) Ja atceļ sezonas darbiniekam izsniegto vīzu, jo darba devējs sodīts par pārkāpumiem, kas saistīti ar darbinieku nodarbināšanu vai nodokļu samaksu, vai komersants neveic komercdarbību, ir likvidēts, pieteicis maksātnespēju vai ir uzsākts komersanta maksātnespējas process, uzaicinātājs ir atbildīgs par kompensāciju izmaksu un citu atlikušo saistību izpildi, kuras viņam būtu nepieciešams ievērot, ja vīza sezonas darba veikšanai nebūtu atcelta.

(3) Pārvalde ir tiesīga pieņemt lēmumu par aizliegumu fiziskajai vai juridiskajai personai uzaicināt ārzemnieku, ja konstatēts, ka pēdējā gada laikā uzaicinātājs:

1) sniedzis nepatiesas ziņas vai nav izpildījis šā panta pirmajā daļā noteikto informēšanas pienākumu, — uz laiku līdz vienam gadam;

2) nav izpildījis šā panta pirmajā daļā noteikto izdevumu segšanas pienākumu, — uz laiku līdz vienam gadam. Ja uzaicinātājs lēmuma par aizlieguma noteikšanu darbības laikā šos izdevumus nav sedzis, Pārvalde var pieņemt atkārtotu lēmumu par aizliegumu uzaicināt ārzemnieku;

3) uzaicinājis ārzemnieku, kurš pārkāpis ar ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos saistīto normatīvo aktu prasības vai kura uzturēšanās Latvijas Republikā neatbilst ielūgumā vai izsaukumā norādītajam vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas pamatojumam, — uz laiku līdz diviem gadiem;

4) pārkāpis ar ārzemnieku nodarbināšanu saistīto normatīvo aktu prasības vai nav nodrošinājis uzaicināto ārzemnieku darba samaksu vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajā apjomā vai kārtībā, — uz laiku līdz trim gadiem.

(4) Uzaicinātājam ir tiesības šā panta trešajā daļā minēto lēmumu apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.

(5) Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu uzaicinātājs likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(6) Šajā pantā minētā lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(7) Lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta trešo daļu, neattiecas uz personas tiesībām uzaicināt laulāto vai pirmās pakāpes radiniekus.

(8) Šā panta pirmajā daļā minētās uzaicinātāja saistības beidzas, ja ārzemnieks ielūgumā, uzaicinājumā vai izsaukumā norādītajā termiņā izceļojis no Latvijas Republikas vai ja uzaicinātājs Pārvaldei paziņojis par ielūguma, uzaicinājuma vai izsaukuma atsaukšanu.

(22.04.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019., 08.06.2023. un 23.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 08.06.2024.)

10.pants. (1) Ārzemniekam, ņemot vērā ieceļošanas mērķi, var izsniegt:

1) vienotu vīzu;

2) vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu;

3) lidostas tranzītvīzu;

4) ilgtermiņa vīzu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās vīzas var būt paredzētas vienreizējai, divreizējai vai vairākkārtējai ieceļošanai.

(3) Šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētās vīzas izsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija regulā Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss), noteiktajā kārtībā.

(4) Šā panta pirmās daļas 4.punktā minētās vīzas izsniedz šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(20.12.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2010.)

11.pants. (1) (Izslēgta ar 09.06.2016. likumu)

(2) Ja ārzemnieka paredzētais uzturēšanās termiņš ir garāks par termiņu, uz kādu var izsniegt vīzu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija regulas (EK) Nr.  810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) 2. panta 2. punkta "a" apakšpunktam, ārzemniekam var izsniegt ilgtermiņa vīzu, ja:

1) tās izsniegšana atbilst starptautisko tiesību normām vai Latvijas valsts interesēm;

2) tās izsniegšana ir saistīta ar nepārvaramu varu, būtiskiem personīgiem iemesliem vai humāniem apsvērumiem;

3) ārzemnieks nav Krievijas Federācijas pilsonis un vīzas izsniegšana ir saistīta ar nodarbinātību Latvijas Republikā vai uzturēšanos Latvijas Republikā, veicot attālinātu darbu pie darba devēja, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī, vai kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētai pašnodarbinātai personai;

4) ārzemnieks ieceļo saistībā ar Latvijas Republikā akreditētas izglītības iestādes un ārvalsts izglītības iestādes audzēkņu vai studentu apmaiņu vai kā brīvprātīgais.

(3) Ārzemniekam, kura ieceļošanas mērķis ir darba tiesisko attiecību nodibināšana ar darba devēju par sezonas darba veikšanu, izsniedz vīzu uz laiku līdz sešiem mēnešiem 12 mēnešu periodā. Gadījumā, kad vīza izsniegta uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus 12 mēnešu periodā, bet ārzemnieks vēlas turpināt sezonas darba tiesiskās attiecības ar to pašu darba devēju vai noslēgt jaunu sezonas darba līgumu ar citu darba devēju, viņš ir tiesīgs, neizceļojot no Latvijas Republikas, pieprasīt jaunu vīzu, ja netiek pārsniegts šajā daļā noteiktais maksimālais uzturēšanās termiņš un jaunas vīzas pieteikums iesniegts ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms iepriekšējās vīzas derīguma termiņa beigām. Vīzas pieteikuma izskatīšanas laikā darba attiecības var nepārtraukt, ja tās paredzēts turpināt ar to pašu darba devēju.

(4) Ārzemniekam, kura ieceļošanas mērķis ir nodarbinātība, izņemot šā panta trešajā daļā minēto gadījumu, ilgtermiņa vīzu var izsniegt uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. Ja ārzemnieks pēc vīzas derīguma termiņa beigām vēlas turpināt uzturēties Latvijas Republikā, viņš ir tiesīgs, neizceļojot no Latvijas Republikas, ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa laikā pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju.

(5) Ārzemniekam, izņemot Krievijas Federācijas pilsoni, kura ieceļošanas mērķis ir saistīts ar uzturēšanos Latvijas Republikā, veicot attālinātu darbu pie darba devēja, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī, vai kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētai pašnodarbinātai personai, ilgtermiņa vīzu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 25. marta regulas (ES) Nr. 265/2010, ar kuru Šengenas nolīguma Īstenošanas konvenciju un regulu (EK) Nr. 562/2006 groza attiecībā uz tādu personu pārvietošanos, kurām ir ilgtermiņa vīzas, 1. panta 1. punktam var izsniegt uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ar iespēju saņemt vēl vienu ilgtermiņa vīzu uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. Ja ārzemnieks pēc vīzas derīguma termiņa beigām vēlas turpināt uzturēšanos Latvijas Republikā, viņš ir tiesīgs, neizceļojot no Latvijas Republikas, ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa laikā pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju. Pēc atkārtotās vīzas derīguma termiņa beigām ārzemnieks turpmāko sešu mēnešu laikā nav tiesīgs saņemt jaunu ilgtermiņa vīzu Latvijas Republikā, pamatojoties uz to pašu vīzas pieprasīšanas iemeslu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007., 22.04.2010., 05.12.2013., 09.06.2016., 02.02.2017., 21.06.2018., 06.06.2019., 02.06.2022., 22.09.2022.un 08.06.2023.  likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023.)  

14.pants. Šā likuma 13.panta otrajā daļā minēto iestāžu amatpersonām ir tiesības veikt pārrunas ar ārzemnieku un viņa uzaicinātāju un pieprasīt paskaidrojumus un papildu dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un ārzemnieka sniegto ziņu patiesumu, kā arī pārbaudīt ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegto informāciju, lai pieņemtu lēmumu par ielūguma apstiprināšanu, atteikumu apstiprināt ielūgumu, apstiprināta ielūguma atcelšanu, vīzas izsniegšanu vai pagarināšanu, atteikumu izsniegt vai pagarināt vīzu, izsniegtas vīzas atcelšanu vai vīzas anulēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2010. un 26.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.06.2011.)

15.pants. Lēmumu par ilgtermiņa vīzas izsniegšanu pieņem 15 dienu laikā pēc visu Ministru kabineta noteikto dokumentu iesniegšanas. Ja ilgtermiņa vīzas izsniegšanai nepieciešama papildu informācija vai pārbaude, lēmumu pieņem 60 dienu laikā.

(22.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2010.)

15.¹ pants. (1) Ielūguma apstiprināšanu atsaka vai apstiprinātu ielūgumu atceļ, ja:

1) konstatēts šā likuma 16.panta pirmās daļas 3., 6., 7., 9., 13., 15., 16., 17., 18., 19., 20. vai 24. punktā minētais iemesls;

2) uzaicinātājs nav iesniedzis Ministru kabineta noteikumos norādītos ielūguma apstiprināšanai nepieciešamos dokumentus vai atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar ielūguma apstiprināšanu un uzaicināmā ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā;

3) konstatēts, ka uzaicinātājs sniedzis nepatiesas ziņas;

4) konstatēts, ka uzaicinātajam ārzemniekam nav Latvijas Republikā atzīta ceļošanas dokumenta;

5) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada nelegālās imigrācijas risku;

6) uzaicinātājs ir zaudējis šajā likumā noteiktās tiesības uzaicināt ārzemnieku;

7) uzaicinātāja komercsabiedrības pamatkapitāls nav apmaksāts saskaņā ar Komerclikumu;

8) konstatēts, ka pēdējā gada laikā uzaicinātājs sodīts par pārkāpumiem, kas saistīti ar darbinieku nodarbināšanu vai nodokļu samaksu;

9) ārzemnieka uzaicināšanas iemesls ir nodarbinātība saskaņā ar darba līgumu un darba devējs Nodarbinātības valsts aģentūrā nav reģistrējis brīvu darba vietu vai darba vieta ir reģistrēta, bet tā pēc reģistrēšanas bijusi brīva mazāk par normatīvajos aktos par ārzemnieku nodarbināšanas kārtību noteikto periodu, vai uzaicinātā ārzemnieka kvalifikācija vai nodarbināšanas nosacījumi neatbilst reģistrētās brīvās darba vietas pieteikumā norādītajam;

10) konstatēts, ka Latvijas Republika nav par vīzas pieteikuma izskatīšanu atbildīgā valsts.

(2) (Izslēgta ar 23.05.2024. likumu)

(3) (Izslēgta ar 23.05.2024. likumu)

(4) Uzaicinātājam ir tiesības šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu 30 dienu laikā pēc tā spēkā stāšanās apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.

(4¹) Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu uzaicinātājs likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(4²) Šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(5) Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut apstiprināt ielūgumu šajā pantā minētajos gadījumos vai samazināt saskaņā ar šā likuma 9.¹ panta trešo daļu noteikto aizlieguma termiņu, ja uzaicinātā ārzemnieka ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīta ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.

(22.04.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2011., 05.12.2013., 02.02.2017., 08.06.2023. un 23.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 08.06.2024. Grozījums pirmās daļas 9. punktā, kas paredz Nodarbinātības valsts aģentūras atzinuma par ārzemnieka piesaistes nepieciešamību saņemšanu, stājas spēkā 01.01.2025. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2025. Sk. pārejas noteikumu 64. punktu)

(Nodaļa 24.02.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.03.2022. Nodaļa piemērojama pārejas noteikumu 51. punkta noteiktajā kārtībā)

17.¹ pants. (1) Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas valsts vienības pienākumus saskaņā ar regulas Nr.  2018/1240 8. panta 1. un 2. punktu veic Valsts robežsardze.

(2) Valsts drošības dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Iekšējās drošības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Militārās policijas, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Satversmes aizsardzības biroja un Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotas amatpersonas atbilstoši kompetencei datus ievada, pārbauda, atjaunina, pārskata un izņem no Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas kontrolsaraksta saskaņā ar regulas Nr.  2018/1240 34. un 35. pantu.

(3) Regulas Nr.  2018/1240 6. panta 2. punkta "b" apakšpunktā minētās Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas valsts vienotās saskarnes, regulas Nr.  2018/1240 6. panta 2. punkta "c" apakšpunktā minētās komunikācijas infrastruktūras, kā arī nacionālo komponenšu tehnisko darbību nodrošina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

(24.02.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.03.2022. Pants piemērojams pārejas noteikumu 51. punkta noteiktajā kārtībā)

17.² pants. (1) Valsts drošības dienests, Valsts policija un Valsts robežsardze ir centrālais piekļuves punkts regulas Nr.  2018/1240 50. panta 2. punkta izpratnē. Saskaņā ar regulas Nr.  2018/1240 50. panta 4. punktu piekļuve Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātajiem datiem ir tikai šo iestāžu pilnvarotajām amatpersonām.

(2) Valsts drošības dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Iekšējās drošības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Militārās policijas, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Satversmes aizsardzības biroja un Valsts ieņēmumu dienesta izraudzītajām struktūrvienībām ir tiesības saņemt Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātos datus, ievērojot šā panta trešo daļu un regulas Nr.  2018/1240 51. un 52. pantu.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto iestāžu izraudzītās struktūrvienības Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātos datus, ievērojot regulas Nr.  2018/1240 51. un 52. pantu, saņem šādā veidā:

1) Valsts policijas izraudzītā struktūrvienība — ar tās Valsts policijas pilnvarotās amatpersonas starpniecību, kurai piešķirtas piekļuves tiesības Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātajiem datiem;

2) Valsts drošības dienesta, Iekšējās drošības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Militārās policijas, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta un Satversmes aizsardzības biroja izraudzītās struktūrvienības — ar tās Valsts drošības dienesta pilnvarotās amatpersonas starpniecību, kurai piešķirtas piekļuves tiesības Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātajiem datiem;

3) Valsts robežsardzes un Valsts ieņēmumu dienesta izraudzītās struktūrvienības — ar tās Valsts robežsardzes pilnvarotās amatpersonas starpniecību, kurai piešķirtas piekļuves tiesības Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātajiem datiem.

(4) Valsts drošības dienests, Valsts policija un Valsts robežsardze atbilstoši kompetencei un sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru un šā panta otrajā daļā minētajām iestādēm sagatavo ziņojumu saskaņā ar regulas Nr.  2018/1240 92. panta 8. punktu.

(24.02.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.03.2022. Pants piemērojams pārejas noteikumu 51. punkta noteiktajā kārtībā)

17.³ pants. Datu valsts inspekcija veic revīziju saskaņā ar regulas Nr.  2018/1240 66. panta 4. punktu.

(24.02.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.03.2022. Pants piemērojams pārejas noteikumu 51. punkta noteiktajā kārtībā)

19.pants.

(Izslēgts ar 24.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

22.¹ pants. (1) Izsaukuma apstiprināšanu atsaka vai apstiprināto izsaukumu atceļ, ja:

1) uzaicinātājs nav iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus, kas paredzēti Ministru kabineta noteikumos par izsaukumu apstiprināšanas kārtību, vai iesniegtie dokumenti ir iegūti prettiesiskā ceļā, tie ir viltoti vai ar tiem veiktas manipulācijas, vai uzaicinātājs atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar izsaukuma apstiprināšanu un uzaicināmā ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā;

2) uzaicinātais ārzemnieks iekļauts sarakstā;

3) konstatēts, ka uzaicinātājs sniedzis nepatiesas ziņas;

4) kompetentas valsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai ārzemniekam atteiktu ieceļošanu;

5) konstatēts, ka uzaicinātajam ārzemniekam nav Latvijas Republikā atzīta ceļošanas dokumenta;

6) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada nelegālās imigrācijas risku;

7) konstatēts, ka uzaicinātajam ārzemniekam ir noteikts ieceļošanas aizliegums Šengenas teritorijā;

8) uzaicinātājs rakstveidā atsaucis izsaukumu;

9) uzaicinātājs ir zaudējis tiesības uzturēties Latvijas Republikā;

10) uzaicinātājs ir zaudējis šajā likumā noteiktās tiesības uzaicināt ārzemnieku;

11) konstatēts, ka ārzemnieks, uzturoties Latvijas Republikā, pēdējo piecu gadu laikā, skaitot no dienas, kad iesniegti dokumenti izsaukuma apstiprināšanai, ir izdarījis administratīvo pārkāpumu un normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav samaksājis uzlikto naudas sodu, izņemot gadījumu, kad administratīvā akta darbība ir apturēta vai tiesas nolēmums par naudas soda samaksu nav stājies spēkā;

12) uzaicinātāja komercsabiedrības pamatkapitāls nav apmaksāts saskaņā ar Komerclikumu;

13) ārzemnieka uzaicināšanas iemesls ir nodarbinātība saskaņā ar darba līgumu un darba devējs Nodarbinātības valsts aģentūrā nav reģistrējis brīvu darba vietu vai darba vieta ir reģistrēta, bet tā pēc reģistrēšanas bijusi brīva mazāk par normatīvajos aktos par ārzemnieku nodarbināšanas kārtību noteikto periodu, vai uzaicinātā ārzemnieka kvalifikācija vai nodarbināšanas nosacījumi neatbilst reģistrētās brīvās darba vietas pieteikumā norādītajam;

14) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieka patiesais uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas mērķis neatbilst iesniegtajos dokumentos norādītajam mērķim;

15) ir pamats uzskatīt, ka komersants, kurš uzaicinājis darbā ārzemnieku, ir nodibināts vai darbojas galvenokārt tādēļ, lai atvieglotu ārzemnieku ieceļošanu;

16) komersants, kurš uzaicinājis darbā ārzemnieku, neveic komercdarbību, ir likvidēts, pieteicis maksātnespēju vai ir uzsākts komersanta maksātnespējas process.

(2) (Izslēgta ar 23.05.2024. likumu)

(3) (Izslēgta ar 23.05.2024. likumu)

(4) Uzaicinātājam ir tiesības šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu 30 dienu laikā pēc tā spēkā stāšanās apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.

(4¹) Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu uzaicinātājs likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(4²) Šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(5) Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut apstiprināt izsaukumu šajā pantā minētajos gadījumos vai samazināt saskaņā ar šā likuma 9.¹ panta trešo daļu noteikto aizlieguma termiņu, ja uzaicinātā ārzemnieka ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīta ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.

(22.04.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2011., 05.12.2013., 09.06.2016., 02.02.2017., 08.06.2023. un 23.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 08.06.2024. Grozījums pirmās daļas 13. punktā, kas paredz Nodarbinātības valsts aģentūras atzinuma par ārzemnieka piesaistes nepieciešamību saņemšanu, stājas spēkā 01.01.2025. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2025. Sk. pārejas noteikumu 64. punktu)

23.¹ pants. (1) Krievijas Federācijas pilsoņiem un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju tikai šā likuma 23. panta trešajā, sestajā un septītajā daļā un šajā pantā minētajos gadījumos.

(2) Krievijas Federācijas pilsonim ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju:

1) ja tā tiek pieprasīta saskaņā ar šā likuma 25., 26., 30. un 31. pantā noteikto;

2) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar nodarbinātību, kas noteikta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem;

3) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar dalību zinātniskās sadarbības projektā, kas tiek īstenots kopīgi ar Zinātnisko institūciju reģistrā iekļautu zinātnisko institūciju, vai studijām akreditētā studiju programmā Latvijas Republikā akreditētā augstskolā vai koledžā, vai praksi studiju programmas ietvaros un ja šādas uzturēšanās tiesības noteiktas ar Eiropas Savienības tiesību aktiem;

4) uz laiku, uz kādu viņam Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts alternatīvais statuss;

5) uz laiku, uz kādu viņam saskaņā ar Patvēruma likumu piešķirta pagaidu aizsardzība;

6) uz laiku, uz kādu pār viņu nodibināta aizbildnība vai aizgādnība vai uz kādu viņš ir aizbildnis vai aizgādnis Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim. Ja ir nodibināta aizgādnība, uzturēšanās atļauju izsniedz uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem;

7) uz laiku līdz dienai, kad stājies spēkā tiesas spriedums par laulības šķiršanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu, vai līdz dienai, kad zvērināts notārs taisījis laulības šķiršanas apliecību, bet ne ilgāk kā uz gadu, ja laulību šķir un laulībā ir bērns, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;

8) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai nepieciešams, lai viņš uzturētos Latvijas Republikā līdz krimināllietas izmeklēšanas pabeigšanai vai izskatīšanai tiesā;

9) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš, iepriekš izceļojot no Latvijas Republikas uz citu valsti, zaudējis Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā un ja viņš uzturēšanās atļauju pieprasa ne vēlāk kā trīs gadus pēc izceļošanas no Latvijas;

10) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņam ir derīga citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja;

11) uz deviņiem mēnešiem pēc pētniecības projekta vai studiju pabeigšanas, ja viņš pabeidzis sadarbību pētniecības projekta ietvaros Latvijas Republikā vai apguvis pilna laika maģistra vai doktora studiju programmu un ieguvis valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par šīs studiju programmas apguvi, un iesniedzis uzturēšanās atļaujas pieprasījumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad beidzies saistībā ar dalību pētniecības projektā vai studijām izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas termiņš;

12) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņam bija piešķirtas tiesības uz nodarbinātību Latvijas Republikā, viņš vismaz pēdējos trīs mēnešus pirms atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas bija nodarbināts Latvijas Republikā, par viņu šajā periodā veikti iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi un viņš, pieprasot atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju, turpina īstenot piešķirtās tiesības uz nodarbinātību;

13) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņam viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs).

(3) Baltkrievijas Republikas pilsonim ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju:

1) reizi kalendāra gadā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja viņš ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka radinieks līdz trešajai pakāpei taisnā līnijā vai līdz trešajai pakāpei sānu līnijā vai arī svainis līdz trešajai pakāpei;

2) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants;

3) uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem, ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, ja komercsabiedrība vai ārvalsts komersanta filiāle ir ierakstīta komercreģistrā ne mazāk kā vienu gadu pirms uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas, tā veic aktīvu saimniecisku darbību un tās darbība dod ekonomisku labumu Latvijas Republikai. Attiecībā uz komercreģistrā reģistrētu sabiedrības ar ierobežotu atbildību amatpersonu šo nosacījumu piemēro, ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls nav mazāks par 2800 euro;

4) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņš ir pašnodarbināta persona;

5) uz nodarbināšanas laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Ja Eiropas Savienības zilā karte tiek pieprasīta uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, to attiecīgi izsniedz uz laiku, kas par trim mēnešiem pārsniedz darba līguma termiņu;

6) uz laiku līdz trim gadiem, ja viņš pieprasa termiņuzturēšanās atļauju kā komersanta ietvaros pārcelts darbinieks, kas tiks nodarbināts vadītāja vai speciālista amatā;

7) uz laiku līdz vienam gadam, ja viņš pieprasa termiņuzturēšanās atļauju kā komersanta ietvaros pārcelts darbinieks stažieris;

8) uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus, ja viņš ir ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis un ārvalsts komersants reģistrēts ārvalstī vismaz piecus gadus pirms uzturēšanās atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienas, pēdējā gada laikā nodarbinājis vairāk nekā 50 darbinieku, tā gada apgrozījums pārsniedz 10 miljonus euro un tam nav nodokļu maksājumu parādu. Pēc šajā punktā minētā termiņa beigām persona turpmāko divu gadu laikā nav tiesīga pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju šajā punktā norādītajam mērķim;

9) uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, ja viņš ir Latvijas Republikā reģistrētas ārvalsts aviosabiedrības pārstāvniecības pārstāvis;

10) uz laiku, kāds minēts ar zinātnisko institūciju reģistrā iekļautu zinātnisko institūciju noslēgtā zinātniskās sadarbības līgumā, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem;

11) uz Latvijas Republikā akreditētas izglītības iestādes audzēkņa mācību laiku, izņemot šā likuma 23. panta pirmās daļas 10.¹ punktā minētos gadījumus;

12) uz laiku, kas par četriem mēnešiem pārsniedz Latvijas Republikā akreditētas augstskolas vai koledžas pilna laika studenta studiju laiku;

13) uz laiku, kāds norādīts līgumā par ārstēšanu stacionārā ārstniecības iestādē;

14) uz šā likuma 25., 26., 30. un 31. pantā minēto laiku;

15) uz laiku, uz kādu Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā viņam piešķirts alternatīvais statuss;

16) uz laiku, kāds nepieciešams reliģiskas darbības veikšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;

17) uz laiku, uz kādu pār viņu nodibināta aizbildnība vai aizgādnība vai uz kādu viņš ir aizbildnis vai aizgādnis Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim. Ja ir nodibināta aizgādnība, uzturēšanās atļauju izsniedz uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem;

18) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja viņš termiņuzturēšanās atļauju pieprasa kā stažieris, kurš augstāko izglītību ieguvis ne vairāk kā divus gadus pirms uzturēšanās atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienas un kura iegūtā augstākā izglītība atbilst paredzamajai stažēšanās jomai;

19) uz laiku līdz dienai, kad stājies spēkā tiesas spriedums par laulības šķiršanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu, vai līdz dienai, kad zvērināts notārs taisījis laulības šķiršanas apliecību, bet ne ilgāk kā uz gadu, ja laulību šķir un laulībā ir bērns, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;

20) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai nepieciešams, lai viņš uzturētos Latvijas Republikā līdz krimināllietas izmeklēšanas pabeigšanai vai izskatīšanai tiesā;

21) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš, iepriekš izceļojot no Latvijas Republikas uz citu valsti, zaudējis Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā un ja viņš uzturēšanās atļauju pieprasa ne vēlāk kā trīs gadus pēc izceļošanas no Latvijas;

22) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņam ir derīga citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja un nav pamata pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar kādu citu šīs daļas noteikumu;

23) uz laiku, uz kādu viņam saskaņā ar Patvēruma likumu piešķirta pagaidu aizsardzība;

24) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš nav izpildījis šā likuma 24. panta piektās daļas nosacījumu, bet viņam ir tiesības pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar:

a) šā likuma 24. panta pirmās daļas 2., 3. un 6. punktu vai 25. panta otro daļu,

b) šā likuma 24. panta pirmās daļas 7. punktu (ja viņš uzturas Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju, kas izsniegta saskaņā ar šā likuma 23. panta trešo daļu),

c) šā likuma 28. panta otro daļu;

25) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā. Šis nosacījums neattiecas uz personu, kurai pirms bezvalstnieka statusa piešķiršanas Latvijas Republikā bijusi izsniegta uzturēšanās atļauja saskaņā ar citu ieceļošanas mērķi;

26) uz deviņiem mēnešiem pēc pētniecības projekta vai studiju pabeigšanas, ja viņš pabeidzis sadarbību pētniecības projekta ietvaros Latvijas Republikā vai apguvis pilna laika maģistra vai doktora studiju programmu un ieguvis valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par šīs studiju programmas apguvi, un iesniedzis uzturēšanās atļaujas pieprasījumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad beidzies saistībā ar studijām vai dalību pētniecības projektā izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas termiņš;

27) uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ja viņš Latvijas Republikā plāno īstenot aktivitātes, kas atbilst Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 1. panta 5. punktam, un pēc termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas saskaņā ar šo punktu tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) triju mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu, viņš ir reģistrēts kā valdes loceklis ne agrāk kā pirms gada komercreģistrā reģistrētā kapitālsabiedrībā, kuras ietvaros viņš plāno īstenot minētās aktivitātes,

b) 12 mēnešu laikā pēc termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas viņš ir iesniedzis informāciju par saņemto agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījumu Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 4. panta 1. punktā noteiktajā apmērā vai ir iesniedzis progresa pārskatu par kapitālsabiedrības īstenotajām aktivitātēm šajā periodā, kas apliecina, ka kapitālsabiedrība turpina inovatīvā produkta izstrādi, ražošanu vai attīstīšanu;

28) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņam ir tiesības pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā, bet viņš nav apguvis valsts valodu;

29) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņam bija piešķirtas tiesības uz nodarbinātību Latvijas Republikā, viņš vismaz pēdējos trīs mēnešus pirms atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas bija nodarbināts Latvijas Republikā, par viņu šajā periodā veikti iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi un viņš, pieprasot atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju, turpina īstenot piešķirtās tiesības uz nodarbinātību;

30) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņam viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs).

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz Krievijas Federācijas pilsonim vai Baltkrievijas Republikas pilsonim izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņu ir tiesības pieprasīt arī Krievijas Federācijas pilsoņa vai Baltkrievijas Republikas pilsoņa laulātajam, Krievijas Federācijas pilsoņa vai Baltkrievijas Republikas pilsoņa vai viņa laulātā nepilngadīgajiem (arī aizbildnībā esošajiem) bērniem un aizgādnībā esošajām personām. Ja bērns uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas laikā bijis nepilngadīgs, pēc pilngadības sasniegšanas uz viņu attiecina šā likuma 29. panta nosacījumus.

(5) Šā panta otrās daļas 4. un 5. punktā un trešās daļas 15. un 23. punktā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz Krievijas Federācijas pilsonim vai Baltkrievijas Republikas pilsonim izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņu ir tiesības pieprasīt arī Krievijas Federācijas pilsoņa vai Baltkrievijas Republikas pilsoņa ģimenes loceklim Patvēruma likuma izpratnē.

(22.09.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023)

25.pants. (1) Ārzemnieks, kurš ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa laulātais, ir tiesīgs pieprasīt:

1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;

2) otro reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

3) trešo reizi iesniedzot dokumentus, — pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(2) Ja laulība šķirta, pirms Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa laulātais ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju, termiņuzturēšanās atļauju anulē, izņemot gadījumu, kad tiesa nepilngadīgo bērnu — Latvijas pilsoni vai Latvijas nepilsoni — atstāj pie tā no vecākiem, kurš nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis. Šādā gadījumā bijušais laulātais ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

26.pants. (1) Ārzemnieks, kurš ir pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka laulātais, ir tiesīgs pieprasīt:

1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;

2) otro reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

3) trešo reizi iesniedzot dokumentus, — pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(2) Ja laulība šķirta, pirms pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka laulātais ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju, termiņuzturēšanās atļauju anulē.

(3) Šā likuma 25.panta pirmajā daļā, 26.panta pirmajā daļā, 30.panta pirmajā daļā un 31.panta otrajā daļā minētajos gadījumos uzturēšanās atļauju izsniedz ar nosacījumu, ka laulība ir monogāma, laulātie dzīvos kopā un viņiem ir kopīga mājsaimniecība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

27.pants. Ārzemnieks, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 25.pantu vai 26.panta pirmās daļas 3.punktu un kura laulība ir šķirta, iegūst tiesības uzaicināt laulāto — ārzemnieku — uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 26.pantu ne agrāk kā trīs gadus pēc pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas.

28.pants. (1) Ja nomirst termiņuzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka laulātais, kurš ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmis ārzemnieks, ārzemniekam jaunu termiņuzturēšanās atļauju neizsniedz un esošo nereģistrē.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā laulībā ir nepilngadīgs bērns — Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, laulātais ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

29.pants. (1) Uz Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka laulātajam izsniegtās uzturēšanās atļaujas laiku uzturēšanās atļauju ir tiesīgs pieprasīt šā laulātā bērns, izņemot gadījumu, kad:

1) pastāv tiesiski ierobežojumi bērna izceļošanai no mītnes zemes;

2) bērns, pieprasot pirmo uzturēšanās atļauju, ir pilngadīgs;

3) bērns ir noslēdzis laulību vai viņam ir atsevišķa mājsaimniecība.

(2) Šajā pantā minētās tiesības attiecas arī uz citām laulātā aizbildnībā esošajām personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

30.pants. (1) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecāki, kuri sasnieguši Latvijas Republikā noteikto pensijas vecumu, ir tiesīgi pieprasīt:

1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;

2) otro reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

3) trešo reizi iesniedzot dokumentus, — pastāvīgās uzturēšanās atļauju;

4) (izslēgts ar 06.04.2006. likumu).

(2) Termiņuzturēšanās atļauja izsniedzama ar nosacījumu, ka ārzemnieks nepieprasīs materiālo pabalstu Latvijas Republikas sociālās palīdzības sistēmā.

(3) Šā panta pirmās daļas nosacījumi attiecas uz Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecāka laulāto neatkarīgi no viņa vecuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.2005., 06.04.2006. un 22.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2010.)

31.pants. (1) Ārzemnieks, kurš 1940.gada 17.jūnijā bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, ir tiesīgs pieprasīt:

1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;

2) otro reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

3) trešo reizi iesniedzot dokumentus, — pastāvīgās uzturēšanās atļauju;

4) (izslēgts ar 06.04.2006. likumu).

(2) Šā panta pirmās un trešās daļas nosacījumi attiecināmi arī uz ārzemnieka laulāto un bērniem, ja vien uz viņiem neattiecas kāds no šā likuma 29.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punkta noteikumiem.

(3) Ārzemnieks, kuram viens no vecākiem ir Latvijas Republikas pilsonis, ir tiesīgs turpināt uzturēšanos Latvijas Republikā saskaņā ar šā panta pirmās daļas nosacījumiem arī tad, ja minētais vecāks nomirst.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.2005., 06.04.2006., 22.04.2010. un 26.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.06.2011.)

37.pants. (1) Šā likuma 34.panta pirmās daļas 8.punktā, 35.panta 4.punktā un 36.panta pirmās daļas 3.punktā minētajos gadījumos pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt uzturēšanās atļauju vai tās anulēšanu ārzemniekam, kurš ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa laulātais, var tikai valsts un sabiedrības drošības interesēs.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi piemērojami, ja laulība noslēgta, pirms ārzemnieks izdarījis noziedzīgu nodarījumu, par kuru likumā noteiktajā kārtībā saukts pie kriminālatbildības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2010.)

38.pants. (1) Tiesas, Latvijas Republikas valsts un pašvaldību iestādes septiņu dienu laikā informē Pārvaldi, ja to rīcībā ir informācija par šā likuma 34., 35. vai 36.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(2) Ministru kabinets ne retāk kā reizi gadā izvērtē šā likuma 23.panta pirmās daļas 3., 28., 29., 30. un 31.punktā paredzēto noteikumu praktiskās īstenošanas gaitu, rezultātus, to ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu un uz valsts parādu, kā arī uz Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstību un iesniedz par to ziņojumu Saeimai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2010. un 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2014.)

39.pants. (1) Uzaicinātājam ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā informēt Pārvaldi par to, ka vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju.

(1¹) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam informēšanas pienākumam akreditētai izglītības iestādei ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā rakstveidā informēt Valsts robežsardzi par to, ka ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar mācībām vai studijām:

1) ir pārtraucis mācības vai ir izslēgts no studējošo saraksta;

2) 14 dienas nepārtraukti bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies mācību vai studiju procesā un nav sasniedzams.

(2) Ārzemniekam ir pienākums triju darbdienu laikā rakstveidā informēt Pārvaldi par izmaiņām uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai sniegtajās ziņās.

(3) Ārzemniekam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja, ir pienākums 30 dienu laikā pēc jauna ceļošanas dokumenta saņemšanas Latvijas Republikā (iepriekšējā ceļošanas dokumenta vietā) iesniegt to Pārvaldē jaunas uzturēšanās atļaujas saņemšanai vai ziņu aktualizēšanai Iedzīvotāju reģistrā.

(4) Ārzemniekam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja, ir pienākums pēc jauna ceļošanas dokumenta saņemšanas ārpus Latvijas Republikas (iepriekšējā ceļošanas dokumenta vietā) 30 dienu laikā pēc ieceļošanas Latvijas Republikā iesniegt to Pārvaldē jaunas uzturēšanās atļaujas saņemšanai vai ziņu aktualizēšanai Iedzīvotāju reģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2010., 05.12.2013. un 02.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 27.09.2021.)

39.¹ pants. (1) Pārvalde apmainās ar informāciju ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm šādos gadījumos:

1) ja ir pieņemts lēmums par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu ārzemniekam, kuram citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības zilā karte vai termiņuzturēšanās atļauja kā pētniekam vai komersanta ietvaros pārceltam darbiniekam. Pārvalde par šo lēmumu informē to Eiropas Savienības dalībvalsti, kas izsniegusi iepriekšējo termiņuzturēšanās atļauju;

2) ja ārzemniekam, kurš Latvijas Republikā uzturas ar Eiropas Savienības zilo karti vai kā pētnieks, vai komersanta ietvaros pārcelts darbinieks, anulē termiņuzturēšanās atļauju un Pārvaldes rīcībā ir informācija, ka šim ārzemniekam kā pētniekam vai komersanta ietvaros pārceltam darbiniekam ir izsniegta termiņuzturēšanās atļauja citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Pārvalde par šo lēmumu informē attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti;

3) ja Latvijas Republikā izsniegta vai anulēta uzturēšanās atļauja ārzemniekam, kuram cita Eiropas Savienības dalībvalsts piešķīrusi Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu;

4) ja pastāvīgās uzturēšanās atļauja piešķirta ārzemniekam, kuram cita Eiropas Savienības dalībvalsts piešķīrusi Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu;

5) ja nepieciešams konsultēties par tāda ārzemnieka izraidīšanu, kuram cita Eiropas Savienības dalībvalsts piešķīrusi Eiropas Savienības zilo karti vai pastāvīgā iedzīvotāja statusu vai kuram citā Eiropas Savienības dalībvalstī bija piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss, — lai noskaidrotu, vai ārzemniekam joprojām ir šāds statuss;

6) ja nepieciešams nosūtīt citai Eiropas Savienības dalībvalstij pieprasījumu, kurā lūdz šīs dalībvalsts izsniegtajā Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujā iekļaut piezīmi par to, ka ārzemniekam Latvijas Republikā piešķirta starptautiskā aizsardzība.

(2) Saņemot no citas Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījumu sniegt informāciju par šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, Pārvalde sniedz atbildi mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

(08.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

(Nodaļa 26.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.06.2011.)

43.pants. (1) Izbraukšanas rīkojumā uzliktā pienākuma izpildei nosaka termiņu no septiņām līdz 30 dienām. Ārzemniekam ir tiesības izpildīt šo pienākumu agrāk, nekā noteikts izbraukšanas rīkojumā.

(2) Amatpersonai, kas izdevusi izbraukšanas rīkojumu, pēc ārzemnieka lūguma ir tiesības pagarināt šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. Lemjot par noteiktā termiņa pagarināšanu, ņem vērā katra konkrētā gadījuma apstākļus, jo īpaši ārzemnieka uzturēšanās ilgumu, ģimenes vai sociālās saites, to, vai ārzemniekam ir nepilngadīgs bērns, kas apmeklē izglītības iestādi Latvijas Republikā. Par termiņa pagarināšanu ārzemnieku informē rakstveidā.

(3) Ja, pieprasot uzturēšanās atļauju, ārzemnieks ir sniedzis nepatiesas ziņas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšana ir nepārprotami nepamatota, termiņu, kādā ārzemniekam jāizpilda izbraukšanas rīkojums, var noteikt īsāku par septiņām dienām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

44.pants. (1) Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona vai Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona izbraukšanas rīkojumā ir tiesīga ietvert lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā, ievērojot šā likuma 61.panta ceturtās vai piektās daļas noteikumus.

(2) Izbraukšanas rīkojumā neietver lēmumu par iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā, ja ārzemnieks saskaņā ar attiecīgo jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem ir atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri vai bijis iesaistīts nelegālās imigrācijas veicināšanā un ir sadarbojies ar attiecīgajām valsts iestādēm. Minētais nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš saskaņā ar kompetentās iestādes atzinumu apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību vai drošību.

(3) Iestāde, kas izdevusi izbraukšanas rīkojumu, tajā ietverto lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā var atcelt vai tajā noteikto ieceļošanas aizlieguma termiņu saīsināt, ja ārzemnieks var pierādīt, ka ir pilnībā izpildījis izbraukšanas rīkojumu.

46.pants. (1) Ja ārzemnieka uzturēšanās Latvijas Republikā ir nelikumīga, Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona vai Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona atbilstoši šā likuma 41.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajai kompetencei pieņem lēmumu par piespiedu izraidīšanu, ja pastāv šā likuma 51.panta otrajā daļā minētie apstākļi.

(2) Ja ārzemniekam bijis izdots izbraukšanas rīkojums, bet šā likuma 51.panta otrajā daļā minētos apstākļus konstatē pēc izbraukšanas rīkojuma izdošanas, iestādes amatpersona, kas izdevusi izbraukšanas rīkojumu, pieņem lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu.

(3) Pieņemot lēmumu par piespiedu izraidīšanu, amatpersona šajā lēmumā ietver lēmumu par iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā un nosaka ieceļošanas aizlieguma termiņu saskaņā ar šā likuma 61.panta ceturto vai piekto daļu. Amatpersona lēmumā par piespiedu izraidīšanu var ietvert lēmumu par iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā, ja lēmums par piespiedu izraidīšanu pieņemts attiecībā uz nepilngadīgu ārzemnieku.

(4) Ja, pieņemot lēmumu par piespiedu izraidīšanu, tiek konstatēts, ka ārzemnieks ieceļojis, pārkāpjot ieceļošanas nosacījumus Latvijas Republikā un attiecībā uz viņu nav pastāvējuši apstākļi, kas ļāva viņam uzturēties Latvijas Republikā, lēmumā par piespiedu izraidīšanu norāda ziņas par ārzemnieku, pārkāpuma būtību, lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā, lēmuma par piespiedu izraidīšanu apstrīdēšanas kārtību, tā sastādīšanas vietu un datumu, lēmumu par piespiedu izraidīšanu pieņēmušās amatpersonas amatu, vārdu un uzvārdu.

(5) Ja iekšlietu ministrs vai ārlietu ministrs, pamatojoties uz šā likuma 61.panta pirmo vai otro daļu, pieņēmis lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā un ārzemnieks atrodas Latvijas Republikā, Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona astoņu dienu laikā no dienas, kad konstatēts fakts, ka ārzemnieks atrodas Latvijas Republikā, pieņem lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu.

48.pants. (1) Pārvaldes vai Valsts robežsardzes amatpersona iepazīstina ārzemnieku valodā, kuru viņš saprot vai kura viņam pamatoti būtu jāsaprot, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus, ar izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu, ar tajos ietverto lēmumu par iekļaušanu sarakstā un ar lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā, izskaidrojot to būtību un apstrīdēšanas kārtību, kā arī informējot par ārzemnieka tiesībām uz juridisko palīdzību. Iepazīstinot ārzemnieku, kurš ticis nelikumīgi nodarbināts Latvijas Republikā, ar izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu, viņu informē par tiesībām iesniegt prasību pret darba devēju un panākt, lai tiek izpildīts spriedums par darba devēja neizmaksāto darba samaksu, kā arī par prasības iesniegšanas un atalgojuma atgūšanas procedūru un iespēju pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta septīto daļu.

(2) Pēc ārzemnieka pieprasījuma iestāde, kas izdevusi attiecīgo administratīvo aktu, nodrošina izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu galveno sastāvdaļu (faktu konstatējums, administratīvā akta pamatojums, adresātam uzliktais tiesiskais pienākums, norāde, kur un kādā termiņā šo administratīvo aktu var apstrīdēt vai pārsūdzēt) tulkojumu. Attiecīgā iestāde nodrošina mutvārdu vai rakstveida tulkojumu ārzemniekam valodā, kuru viņš saprot vai kura viņam pamatoti būtu jāsaprot, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus.

(3) Iestāde, pieņemot lēmumu par piespiedu izraidīšanu, nekavējoties par to paziņo tiesībsargam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

49.pants. Pārvaldes vai Valsts robežsardzes priekšnieks var atcelt vai apturēt savas iestādes amatpersonas izdotā izbraukšanas rīkojuma vai pieņemtā lēmuma par piespiedu izraidīšanu un tajā ietverto lēmumu par iekļaušanu sarakstā un ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā darbību, ja ir mainījušies apstākļi, kas bija par pamatu attiecīga administratīvā akta izdošanai, to skaitā ir konstatēti apstākļi, kas minēti šā likuma 47.pantā, vai humānu apsvērumu dēļ.

50.¹ pants. (1) Augstākas iestādes lēmumu par izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu un tajos ietverto lēmumu par iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā septiņu dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur minēto lēmumu darbību.

(2) Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam.

(05.12.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2016.)

50.⁴ pants. Termiņu ieceļošanas aizliegumam Šengenas teritorijā skaita saskaņā ar šā likuma 63.panta ceturto daļu.

50.⁶ pants. (1) Ja Pārvalde vai Valsts robežsardze konstatējusi, ka attiecībā uz ārzemnieku ir spēkā citas Eiropas Savienības dalībvalsts pieņemts izbraukšanas rīkojums vai lēmums par piespiedu izraidīšanu, Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona vai Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējusi lietas apstākļus un sazinājusies ar šo Eiropas Savienības dalībvalsti, ir tiesīga pieņemt lēmumu par attiecīgā izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu atzīšanu šādos gadījumos:

1) citas Eiropas Savienības dalībvalsts izbraukšanas rīkojums vai lēmums par piespiedu izraidīšanu pamatots ar nopietniem draudiem valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai drošībai, un ārzemnieks attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī ir notiesāts par nodarījumu, par kuru paredzēts sods — brīvības atņemšana vismaz uz vienu gadu;

2) citas Eiropas Savienības dalībvalsts izbraukšanas rīkojums vai lēmums par piespiedu izraidīšanu pamatots ar nopietniem draudiem valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai drošībai, un ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, vai ir konkrēti pierādījumi par viņa nodomu šādu nodarījumu izdarīt kādas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā;

3) citas Eiropas Savienības dalībvalsts izbraukšanas rīkojums vai lēmums par piespiedu izraidīšanu pamatots ar tādu normatīvo aktu neievērošanu, kuri nosaka ārzemnieku ieceļošanu vai uzturēšanos.

(2) Ja Valsts robežsardzes rīcībā ir informācija, ka ārzemnieks, attiecībā uz kuru ir spēkā citas Eiropas Savienības dalībvalsts pieņemts izbraukšanas rīkojums, nolūkā izpildīt izbraukšanas rīkojumu plāno šķērsot Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējusi lietas apstākļus, ir tiesīga pieņemt lēmumu par minētā izbraukšanas rīkojuma atzīšanu.

(3) Lēmumu par citas Eiropas Savienības dalībvalsts izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu atzīšanu ārzemniekam ir tiesības pārsūdzēt, iesniedzot attiecīgu pieteikumu tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību.

(4) Par atzīta citas Eiropas Savienības dalībvalsts izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu izpildi Valsts robežsardze informē to Eiropas Savienības dalībvalsti, kura pieņēmusi izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu.

50.⁷ pants. (1) Piespiedu izraidīšanas procesu novēro tiesībsargs.

(2) Piespiedu izraidīšanas procesa novērošanā ietilpst:

1) piespiedu izraidīšanai pakļauto aizturēto ārzemnieku apmeklēšana izmitināšanas vietā, lai novērtētu izmitināšanas un uzturēšanas apstākļus, arī medicīniskās palīdzības nodrošināšanu un citu vajadzību apmierināšanu;

2) ārzemnieka iztaujāšana, lai noskaidrotu viņa informētību par piespiedu izraidīšanas procesa gaitu, viņa tiesībām un to īstenošanas iespēju;

3) aizturēšanas brīdī izņemto aizturētās personas personīgo mantu atdošanas, transportēšanas no aizturēto personu izmitināšanas centra līdz izceļošanas punktam, bagāžas nodošanas un reģistrēšanas novērošana, kā arī dalība piespiedu izraidīšanas procesa faktiskajā īstenošanā, lai novērtētu izraidāmā ārzemnieka cilvēktiesību ievērošanu.

(3) Tiesībsargs ir tiesīgs iesaistīt piespiedu izraidīšanas procesa novērošanā biedrības vai nodibinājumus, kuru darbības mērķis ir saistīts ar šā procesa novērošanu. Iesaistot biedrības vai nodibinājumus piespiedu izraidīšanas procesa novērošanā, tiesībsargs izvērtē biedrības vai nodibinājuma kompetenci attiecīgās darbības veikšanā un vienojas par šā panta otrajā daļā minēto piespiedu izraidīšanas procesa posmu, kuru biedrība vai nodibinājums ir pilnvarots novērot. Tiesībsargs var iesaistīt katra šā panta otrajā daļā minētā piespiedu izraidīšanas procesa posma novērošanā vienu biedrību vai nodibinājumu. Tiesībsargs nevar iesaistīt piespiedu izraidīšanas procesa novērošanā biedrību vai nodibinājumu, kas pārkāpis šā panta ceturtajā daļā minēto nosacījumu. Tiesībsargs informē Valsts robežsardzi par biedrībām vai nodibinājumiem, kas ir pilnvaroti attiecīgo piespiedu izraidīšanas procesa posmu novērot.

(4) Tiesībsarga, kā arī piespiedu izraidīšanas procesa novērošanā iesaistīto biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem (turpmāk — Novērotājs) piespiedu izraidīšanas procesa novērošanas gaitā ir aizliegts traucēt piespiedu izraidīšanas procesu.

(5) Ja Novērotāja rīcībā ir informācija par apstākļiem, kas var ietekmēt piespiedu izraidīšanas procesa organizēšanu vai īstenošanu, kā arī apdraudēt personu drošību vai veselību, Novērotājs par to informē Valsts robežsardzes amatpersonas.

(6) Novērotājam ir tiesības:

1) iegūt no attiecīgas valsts iestādes, kas ir iesaistīta ārzemnieku piespiedu izraidīšanas procesā, informāciju par ārzemnieka atgriešanās procesa organizēšanu un veiktajiem pasākumiem;

2) pieaicināt speciālistus (piemēram, juristus, ārstniecības personas, tulkus) piespiedu izraidīšanai pakļautajam ārzemniekam nepieciešamo konsultāciju sniegšanai;

3) organizēt palīdzību sadzīves apstākļu uzlabošanai, garīdznieka aprūpi, kā arī cita atbalsta sniegšanu.

(7) Novērotājs, veicot šā panta sestajā daļā minētos pasākumus, par plānotajām darbībām nekavējoties rakstveidā informē Valsts robežsardzes amatpersonu, kura īsteno attiecīgā ārzemnieka piespiedu izraidīšanas procesu.

(8) Pēc tam, kad piespiedu izraidīšanas procesa novērošana pabeigta, Novērotājs sagatavo ziņojumu par konstatētajiem trūkumiem un rekomendācijas piespiedu izraidīšanas procesa pilnveidošanai. Tiesībsargs apkopoto ziņojumu par konstatētajiem trūkumiem un apkopotās rekomendācijas piespiedu izraidīšanas procesa pilnveidošanai iesniedz Iekšlietu ministrijai izvērtēšanai.

50.⁸ pants. (1) Pārvalde un Valsts robežsardze, konstatējot nepilngadīgu ārzemnieku, kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības un kura uzturēšanās Latvijas Republikā ir nelikumīga, nekavējoties informē Valsts policiju un bāriņtiesu un rīkojas tā, lai nodrošinātu bērna tiesības un intereses visā izraidīšanas procesā saskaņā ar bērnu tiesību aizsardzību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

(2) Izraidīšanas procedūras laikā nepilngadīgu ārzemnieku, kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, personiskajās un mantiskajās attiecībās pārstāv bāriņtiesa vai tās iecelts aizbildnis, vai bērnu aprūpes iestādes vadītājs.

(3) Ja nepilngadīgam ārzemniekam, kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, noskaidrota identitāte un pilsonība vai mītnes valsts, Valsts robežsardze ar Konsulārā departamenta starpniecību sazinās ar attiecīgās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, attiecīgajām kompetentajām iestādēm vai nevalstiskajām organizācijām, kuras uzrauga bērnu tiesību ievērošanu šajā valstī, un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu izpildi un nepilngadīga ārzemnieka, kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, nodošanu ģimenes loceklim, vecāku likumiskajam pārstāvim, pārstāvim, kas uzrauga bērnu tiesību ievērošanu šajā valstī, vai iestādes pārstāvim, kas nodrošina bērna ievietošanu piemērotā uzņemšanas iestādē.

(Nodaļa izslēgta ar 26.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.06.2011.)

(Nodaļas nosaukums 21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2007.)

51.pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības aizturēt ārzemnieku, izņemot nepilngadīgu ārzemnieku, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, ja:

1) uz viņu attiecas izraidīšanas procedūra saskaņā ar šā likuma 41., 46. vai 50.⁶ pantu;

2) viņš pakļauts atpakaļnodošanai trešajai valstij vai citai Eiropas Savienības dalībvalstij saskaņā ar līgumu vai vienošanos, kas paredz tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras attiecīgās valsts teritorijā uzturas nelikumīgi.

(2) Valsts robežsardzes amatpersona ir tiesīga pieņemt lēmumu par ārzemnieka aizturēšanu, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš izvairīsies no izraidīšanas procedūras vai traucēs tās sagatavošanu vai pastāv ārzemnieka bēgšanas iespējamība, un to pamato kāds no šādiem apstākļiem:

1) ārzemnieks slēpj savu identitāti, sniedz nepatiesas ziņas vai citādi atsakās sadarboties;

2) ārzemnieks šķērsojis ārējo robežu, izvairoties no robežpārbaudēm, kā arī izmantojis viltotu ceļošanas dokumentu, viltotu vīzu vai uzturēšanās atļauju;

3) ārzemnieks nevar norādīt vietu, kur viņš uzturēsies līdz attiecīgās izraidīšanas procedūras beigām, un iesniegt dzīvokļa vai mājas īpašnieka rakstveida apliecinājumu par apņemšanos nodrošināt viņa izmitināšanu vai nevar uzrādīt naudas summu, ar ko pietiek viesnīcas rezervēšanai līdz viņa izraidīšanai;

4) kompetenta valsts vai ārvalsts iestāde sniegusi informāciju, kas ir par pamatu tam, lai uzskatītu, ka ārzemnieks apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību vai drošību;

5) ārzemnieks ir iesaistīts nelegālās imigrācijas veicināšanā;

6) ārzemnieks ir notiesāts par Latvijas Republikā izdarītu noziedzīgu nodarījumu, par ko paredzētais sods ir saistīts ar brīvības atņemšanu vismaz uz vienu gadu;

7) ārzemnieks iepriekš izvairījies no izraidīšanas procedūras Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī;

8) ārzemnieks nepamatoti nav izpildījis izbraukšanas rīkojumu;

9) ārzemnieks nepamatoti nav ievērojis noteikto pienākumu reģistrēties attiecīgajā Valsts robežsardzes struktūrvienībā;

10) ārzemnieks iepriekš patvaļīgi atstājis aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru vai aizturēšanas telpas;

11) ārzemnieks ieceļojis Latvijas Republikā, neievērojot lēmumu par iekļaušanu sarakstā vai lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā.

(3) Valsts robežsardzes amatpersona, izlemjot jautājumu par ārzemnieka aizturēšanu, humānu apsvērumu dēļ var pieņemt lēmumu piemērot vienu no šādiem aizturēšanai alternatīviem līdzekļiem:

1) regulāra reģistrēšanās noteiktajā Valsts robežsardzes struktūrvienībā;

2) ceļošanas dokumenta un citu ārzemnieka rīcībā esošo personu apliecinošu dokumentu nodošana Valsts robežsardzes amatpersonai.

(4) Valsts robežsardzes amatpersona lēmumā par šā panta trešajā daļā minēto pienākumu uzlikšanu norāda ziņas par ārzemnieku, viņam noteikto pienākumu un tā izpildes nosacījumus, kā arī pievieno lēmumam ārzemnieka fotoattēlu.

(5) Valsts robežsardzes amatpersona aiztur ārzemnieku, lai:

1) veiktu viņa piespiedu izraidīšanu. Ja ārzemniekam ar tiesas spriedumu piespriests papildsods — izraidīšana no Latvijas Republikas —, viņu aizturēt ir tiesības pēc tiesas sprieduma pasludināšanas, ja konkrētajā gadījumā ārzemniekam nav piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums;

2) nodrošinātu izraidīšanas procedūru, kas paredzēta šā likuma 46.panta piektajā daļā.

(26.05.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

52.pants. (1) Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersona, aizturot ārzemnieku, sastāda aizturēšanas protokolu.

(2) Aizturēšanas protokolā norāda tā sastādīšanas laiku, vietu, protokola sastādītāja amatu, vārdu un uzvārdu, ziņas par aizturēto, aizturēšanas laiku un motīvus. Protokolu paraksta amatpersona, kura to sastādījusi, un aizturētais. Ja aizturētais atsakās parakstīt protokolu, to norāda protokolā.

53.pants. Valsts policijas amatpersonai šā likuma 51.pantā minētajos gadījumos ir tiesības aizturēt ārzemnieku uz trim stundām līdz nodošanai Valsts robežsardzei.

54.pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersonai šā likuma 51.pantā minētajos gadījumos ir tiesības aizturēt ārzemnieku līdz 10 diennaktīm. Ārzemniekam lēmumu par aizturēšanu ir tiesības pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesai neaptur lēmuma darbību.

(2) Aizturēt ārzemnieku ilgāk par 10 diennaktīm Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības tikai ar rajona (pilsētas) tiesas (atbilstoši aizturētā ārzemnieka faktiskajai atrašanās vietai) tiesneša (turpmāk — tiesnesis) lēmumu. Pamatojoties uz Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, tiesnesis pieņem lēmumu par ārzemnieka aizturēšanu uz laiku līdz diviem mēnešiem vai par aizturēšanas atteikumu.

(3) Ja tiesneša lēmumā norādītajā termiņā ārzemnieku nav bijis iespējams izraidīt, tiesnesis, pamatojoties uz Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, pieņem lēmumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu uz laiku līdz diviem mēnešiem vai par atteikumu pagarināt aizturēšanas termiņu.

(4) Valsts robežsardzes amatpersona iesniegumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu var iesniegt tiesai atkārtoti, taču kopējais aizturēšanas termiņš nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus, izņemot šā panta septītajā daļā noteikto gadījumu.

(5) (Izslēgta ar 26.05.2011. likumu)

(6) Par tāda nepilngadīga ārzemnieka aizturēšanu, kurš ir vecumā no 14 līdz 18 gadiem un kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, Valsts robežsardzes amatpersona nekavējoties informē Konsulāro departamentu, Valsts policiju un bāriņtiesu.

(7) Tiesnesis var pieņemt lēmumu par šā panta ceturtajā daļā minētā aizturēšanas termiņa pagarināšanu, nepārsniedzot papildu 12 mēnešus, ja ārzemnieks atsakās sadarboties vai kavējas nepieciešamo dokumentu saņemšana no trešajām valstīm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.2005., 21.06.2007., 13.12.2007. un 26.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.06.2011.)

54.¹ pants. (1) Tiesnesis, pieņemot lēmumu par aizturēšanu, aizturēšanas termiņa pagarināšanu vai atteikumu pagarināt aizturēšanas termiņu, izvērtē un ņem vērā izraidīšanas procedūras ietvaros noskaidrotos apstākļus, kā arī to, vai ir spēkā šā likuma 51.panta otrajā daļā minētie apstākļi, kas bija par pamatu ārzemnieka aizturēšanai.

(2) Pieņemot lēmumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu vai atteikumu pagarināt aizturēšanas termiņu, tiesnesis norāda konstatētos faktus, secinājumus un argumentus, uz kuriem pamatojoties pieņemts attiecīgais lēmums.

(24.11.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2007. un 26.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.06.2011.)

55.pants. (1) Aizturēšanas termiņu aprēķina stundās, dienās un mēnešos. Aprēķinot termiņu, ņem vērā to stundu un dienu, kurā sākas termiņa skaitījums. Aizturēšanas termiņu skaita no brīža, kad ārzemnieks nogādāts Valsts robežsardzes vai Valsts policijas telpās, lai sastādītu aizturēšanas protokolu.

(2) Valsts robežsardzes amatpersona nogādā ārzemnieku pie tiesneša ne vēlāk kā 48 stundas pirms šā likuma 54.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa vai ne vēlāk kā 48 stundas pirms lēmumā par ārzemnieka aizturēšanu norādītā termiņa izbeigšanās un, ja nepieciešams, pieaicina tulku.

(3) Tiesnesis nekavējoties izskata iesniegtos materiālus [Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, aizturēšanas protokolu, lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu (ja tāds ir pieņemts) un dokumentus, kas norāda uz pasākumiem, kuri veikti ārzemnieka izraidīšanas nodrošināšanai], uzklausa Valsts robežsardzes amatpersonas sniegto informāciju un ārzemnieka vai viņa pārstāvja paskaidrojumus.

(4) Tiesnesis lēmumu par ārzemnieka aizturēšanu, aizturēšanas termiņa pagarināšanu vai atteikumu aizturēt ārzemnieku vai pagarināt aizturēšanas termiņu pieņem vienpersoniski un norāda tajā attiecīgās tiesas nosaukumu, savu vārdu un uzvārdu, materiālu izskatīšanas datumu, ziņas par aizturēto, lēmuma motīvus, normatīvo aktu, ar kuru lēmums pamatots, un savu nolēmumu.

(5) Tiesneša lēmuma norakstu nosūta ārzemniekam un Valsts robežsardzei 24 stundu laikā no Valsts robežsardzes iesnieguma saņemšanas brīža.

(6) Tiesneša lēmumu ārzemnieks vai Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var pārsūdzēt 48 stundu laikā no lēmuma noraksta saņemšanas brīža.

(7) Rajona (pilsētas) tiesa nekavējoties izskata iesniegto sūdzību un pieņem lēmumu pēc būtības. Attiecīgajā lietā pieņemtais apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams. Lēmuma norakstu nosūta ārzemniekam un Valsts robežsardzei 24 stundu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža.

(8) Aizturēšanas apstrīdēšana, pārsūdzība vai sūdzības iesniegšana pati par sevi nevar būt par pamatu aizturētā atbrīvošanai.

(9) Izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu darbības apturēšana sakarā ar to apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu nevar būt par pamatu aizturētā ārzemnieka atbrīvošanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.2005., 22.04.2010. un 05.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

56.pants. (1) Aizturētajam ir tiesības savu likumīgo interešu aizstāvībai pārsūdzēt aizturēšanu rajona (pilsētas) tiesā, sazināties ar savas valsts konsulāro iestādi un saņemt juridisko palīdzību. Ar šīm tiesībām ārzemnieku iepazīstina aizturēšanas brīdī.

(2) Aizturētajam ir tiesības personiski vai ar sava pārstāvja palīdzību iepazīties ar materiāliem, kas saistīti ar viņa aizturēšanu.

(3) Aizturētajam nodrošina tiesības sazināties valodā, kuru ārzemnieks saprot vai kura viņam pamatoti būtu jāsaprot, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.2005. un 26.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.06.2011.)

57.pants. (1) Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersona noskaidro aizturētā identitāti, noņem viņa pirkstu nospiedumus un viņu nofotografē, veic ārzemnieka un viņa mantu apskati, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ārzemnieka medicīnisko pārbaudi un sastāda par to protokolu. Minētās darbības ar aizturēto nepilngadīgo ārzemnieku, kurš ir vecumā no 14 līdz 18 gadiem, veic darbam ar nepilngadīgajiem sagatavota Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersona. Aizturētajam ir pienākums sadarboties ar Valsts robežsardzi un Valsts policiju savas identitātes noskaidrošanā.

(2) Aizturētā apskati veic Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersona. Minētajai amatpersonai jābūt vienāda dzimuma ar aizturēto ārzemnieku.

(3) Mantu apskati veic aizturētā klātbūtnē. Neatliekamos gadījumos mantas var apskatīt divu pieaicināto klātbūtnē bez aizturētā ārzemnieka.

(4) Valsts robežsardzei ir tiesības noteikt un organizēt dokumentu, priekšmetu, valodas, medicīniskās un citas ekspertīzes un pārbaudes, lai identificētu aizturēto ārzemnieku un viņa pilsonības valsti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.2005., 21.06.2007., 22.04.2010. un 26.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.06.2011.)

58.pants. (1) Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersonai ir tiesības izņemt aizturētā ārzemnieka mantas un personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus, sastādot par to protokolu vai izdarot protokolā attiecīgu ierakstu par aizturētā mantu apskati.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus izņem līdz ārzemnieka izraidīšanai.

59.³ pants. Aizturēto ārzemnieku var izvest no izmitināšanas centra konvoja pavadībā šādos gadījumos:

1) lai nodrošinātu šajā likumā noteiktās darbības;

2) lai sniegtu medicīnisko palīdzību;

3) lai saskaņā ar kriminālprocesa virzītāja rakstveida pieprasījumu veiktu kriminālprocesuālās darbības, ja tās nevar veikt izmitināšanas centrā;

4) citos ar humāniem apsvērumiem saistītos gadījumos, pamatojoties uz Valsts robežsardzes attiecīgās teritoriālās pārvaldes priekšnieka rakstveida atļauju.

(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2007.)

59.⁴ pants. Aizturēto ārzemnieku atbrīvo:

1) ja beidzies aizturēšanas termiņš vai ja tiesa pieņēmusi lēmumu par atteikumu pagarināt aizturēšanas termiņu;

2) pēc piespiedu izraidīšanas;

3) saskaņā ar Valsts robežsardzes amatpersonas lēmumu par aizturētā ārzemnieka atbrīvošanu, ja ir zuduši apstākļi, kas bija par pamatu viņa aizturēšanai, vai nav iespējams iegūt nepieciešamos dokumentus, lai veiktu ārzemnieka piespiedu izraidīšanas procedūru.

(26.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.06.2011.)

59.⁵ pants. (1) Aizturētu nepilngadīgu ārzemnieku, kurš ir vecumā no 14 līdz 18 gadiem un kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, līdz aizturēšanas termiņa beigām ievieto attiecīgajā Valsts policijas struktūrvienībā.

(2) Ja Valsts robežsardzei sadarbībā ar Konsulāro departamentu līdz aizturēšanas termiņa beigām nav bijis iespējams noskaidrot identitāti un pilsonības vai mītnes valsti aizturētam nepilngadīgam ārzemniekam, kurš ir vecumā no 14 līdz 18 gadiem un kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, Valsts policija nodrošina nepilngadīgā ārzemnieka ievietošanu bērnu aprūpes iestādē.

(3) Izdevumus par tāda nepilngadīga ārzemnieka izmitināšanu bērnu aprūpes iestādē, kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, sedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomu.

(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.06.2011.)

59.⁶ pants.

(Izslēgts ar 26.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.06.2011.)

59.⁷ pants. Kompetentas valsts iestādes amatpersonas, biedrību vai nodibinājumu, kā arī starptautisko organizāciju pilnvaroti pārstāvji var apmeklēt aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru vai speciāli iekārtoto telpu, lai pārliecinātos, ka to izmanto ārzemnieku aizturēšanas nodrošināšanai, kā arī novērtētu aizturēto ārzemnieku izmitināšanas un uzturēšanās apstākļus. Kompetentas valsts iestādes amatpersonas, biedrību vai nodibinājumu, kā arī starptautisko organizāciju pilnvaroti pārstāvji savu apmeklējumu saskaņo ar izmitināšanas centra vai speciāli iekārtotās telpas priekšnieku un ievēro izmitināšanas centra vai speciāli iekārtotās telpas iekšējās kārtības noteikumus.

(05.12.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

60.pants. Ja Valsts robežsardzes amatpersonai, pieņemot lēmumu par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā, nav iespējams viņu tūlīt nosūtīt atpakaļ uz valsti, no kuras viņš ieradies, Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības šo ārzemnieku aizturēt tik ilgi, līdz to var izdarīt, bet ne ilgāk par 48 stundām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2007.)

64.pants. (1) (Izslēgta ar 05.12.2013. likumu)

(2) Šā likuma 61.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās amatpersonas triju darbdienu laikā informē Pārvaldi par to, ka samazināts termiņš, uz kādu ārzemnieks iekļauts sarakstā, vai par ārzemnieka izslēgšanu no saraksta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 24.11.2005., 20.12.2007., 05.12.2013. un 09.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2016.)

65.pants. Sarakstā iekļauto informāciju savu uzdevumu veikšanai izmanto Pārvalde, Valsts robežsardze, pārstāvniecības, Konsulārais departaments un citas kompetentas Latvijas Republikas iestādes.

(Nodaļa 26.01.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.02.2006.)

65.¹ pants. (1) Administratīvā apgabaltiesa lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par šā likuma 61.panta pirmajā daļā minēto lēmumu, izskata divu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu.

(2) Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lietu izskata koleģiālā sastāvā mutvārdu procesā.

(3) Pēc tiesas lēmuma lietu var izskatīt slēgtā tiesas sēdē, lai aizsargātu valsts noslēpumu vai citu ierobežotas pieejamības informāciju, kas saistīta ar valsts drošību, kā arī personu privātās dzīves apstākļus, komerciālo vai profesionālo noslēpumu.

(4) Ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai tiesai ir nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošu informāciju, lietu sagatavo un izskata tiesneši, kuriem ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Speciālā atļauja nepieciešama arī tiesas sēdes sekretāram, kā arī tiesas tulkam un citiem tiesas darbiniekiem, ja viņi piedalās lietas sagatavošanā vai izskatīšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2006., 09.06.2016. un 02.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 27.09.2021.)

65.² pants. (1) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, tiesa nosaka tiesas sēdes laiku un vietu, kā arī uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas.

(2) Pieteicēju uz tiesas sēdi aicina tad, ja lietas izskatīšanas laikā viņš likumīgi uzturas Latvijas Republikā.

(3)Atbildētāja pusē tiesa papildus var pieaicināt tās iestādes pārstāvi, kura sniegusi šā likuma 61.¹panta pirmajā daļā minēto atzinumu.

(4) (Izslēgta ar 02.09.2021. likumu)

(5) Ja uzaicinātās personas nav ieradušās, tiesa var lemt par lietas izskatīšanu bez uzaicināto personu klātbūtnes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 27.09.2021.)

65.⁴ pants. (1) Tiesa spriedumā neatspoguļo informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts, bet norāda, ka ar šo informāciju ir iepazinusies un to izvērtējusi.

(2) Tiesas nolēmums ir galīgs un nepārsūdzams un stājas spēkā pasludināšanas brīdī.

(3) Tiesa, izskatot lietu un pieņemot spriedumu, nelemj par valsts noslēpuma subjekta iesniegtās klasificētās informācijas atbilstību valsts noslēpuma objekta statusam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2006. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2006.)

65.⁵ pants. Šajā likumā neregulētajos ar pieteikuma vai lietas izskatīšanu saistītajos jautājumos tiesa piemēro Administratīvā procesa likuma nosacījumus.

(Nodaļas nosaukums 21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2007.)

66.pants. (1) Izdevumus par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, aizturēšanu un turēšanu apsardzībā vai nosūtīšanu uz valsti, kas viņu uzņem atpakaļ, sedz no valsts budžeta.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos izdevumus piedzen no ārzemnieka, viņa uzaicinātāja vai no darba devēja, ja tas nelikumīgi nodarbinājis ārzemnieku, kurš nelikumīgi uzturas Latvijas Republikā.

(26.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.06.2011.)

68.pants. (1) Ja uzaicinātājs nav sedzis izdevumus, kas saistīti ar izbraukšanas rīkojuma izpildi vai ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, viņš zaudē tiesības uzaicināt ārzemniekus turpmāko piecu gadu laikā vai līdz izdevumu segšanai.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikums neattiecas uz fiziskās personas tiesībām uzaicināt pirmās pakāpes radiniekus un laulāto.

(Nodaļa 06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2019. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 48. punktu)

68.¹ pants. Par uzturēšanās atļaujas nereģistrēšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz trīsdesmit naudas soda vienībām.

(06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 48. punktu)

68.² pants. Par uzturēšanos Latvijas Republikā bez derīga ceļošanas dokumenta, vīzas, uzturēšanās atļaujas, ceļošanas atļaujas, Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības, veselības apdrošināšanas polises vai par citu uzturēšanās Latvijas Republikā nosacījumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(06.06.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.2022. likumu, kas stājas spēkā 24.03.2022. Grozījumi pantā piemērojami pārejas noteikumu 53. punkta noteiktajā kārtībā)

68.³ pants. Par personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā piemēro naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no astoņām līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām.

(06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 48. punktu)

68.⁴ pants. (1) Par vienas vai vairāku personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, ja attiecīgā persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums, piemēro naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no divdesmit astoņām līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

(2) Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tās ir tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, bet tām nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums, piemēro naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no astoņdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

(3) Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, piemēro naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no četrdesmit divām līdz simt naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

(06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 48. punktu)

68.⁵ pants. Par šajā likumā paredzēto nodarbinātības nosacījumu pārkāpšanu, ja to izdarījis nodarbinātais ārzemnieks, piemēro naudas sodu no divdesmit astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

(06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 48. punktu)

68.⁶ pants. Par ārzemnieku pārvadāšanu no trešām valstīm uz Latvijas Republiku, ja minētajām personām nav ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešamo dokumentu un ja to veicis pārvadātājs, piemēro naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no sešsimt līdz tūkstoš naudas soda vienībām par katru pārvadāto personu.

(06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 48. punktu)

68.⁷ pants. Par uzaicinātā ārzemnieka ieceļošanas un uzturēšanās mērķa neatbilstību vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajam mērķim vai par ārzemnieka veselības aprūpes, uzturēšanās Latvijas Republikā vai atgriešanās mītnes zemē izdevumu nesegšanu nepieciešamības gadījumā, vai ar ārzemnieku nodarbināšanu saistīto normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, vai uzaicinātā ārzemnieka darba samaksas nenodrošināšanu vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajā apjomā vai kārtībā, vai par kompensāciju neizmaksu vai citu atlikušo saistību neizpildi sezonas darba veicējam piemēro naudas sodu fiziskajai personai, kas ieņem komercreģistrā reģistrētu amatu attiecīgajā juridiskajā personā (uzaicinātājs), no četrdesmit divām līdz simt naudas soda vienībām un tiesību izmantošanas aizliegumu — ieņemt noteiktu amatu komercsabiedrībā un tās pārvaldes institūcijās uz laiku līdz vienam gadam — vai bez tā.

(23.05.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.06.2024.)

68.⁸ pants. (1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 68.², 68.³, 68.⁴, 68.⁵ un 68.⁶ pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts robežsardze.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 68.¹, 68.² un 68.⁷ pantā minētajiem pārkāpumiem veic Pārvalde.

(06.06.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 08.06.2024.)

70.pants. Ja darba ņēmēju brīvas pārvietošanās pārejas periodā, kas noteikts saskaņā ar Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Bulgārijas Republiku un Rumāniju par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai un Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju par personu brīvu pārvietošanos protokolu, būtiski tiek apdraudēts Latvijas darba tirgus vai attiecībā uz Latviju noteikti darba ņēmēju brīvas pārvietošanās ierobežojumi, Ministru kabinets, ievērojot Līguma starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, Līguma starp Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Bulgārijas Republiku un Rumāniju par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai, Līguma par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā un Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju par personu brīvu pārvietošanos protokola noteikumus, nosaka atbilstošus pretpasākumus.

(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2007.)

1. Dokumentus vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, kas iesniegti līdz 2003.gada 30.aprīlim, izskata saskaņā ar likumu "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā".

2. Šā likuma 1.panta 7.punktā, 23.panta pirmās daļas 2., 3., 5., 7., 8. un 19.punktā un 24.panta pirmās daļas 4.punktā minētos nosacījumus attiecina arī uz Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), filiālēm, nodaļām un pārstāvniecībām līdz to ierakstīšanai komercreģistrā Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā norādītajā termiņā.

3. Šā likuma 69.pants stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.05.2004.)

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 3.nr.; 1998, 2., 12., 23.nr.; 1999, 11.nr.; 2000, 23.nr.; 2002, 3., 10.nr.).

5. Šā likuma 24.panta piektā un sestā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

6. Līdz attiecīgo šā likuma 4.panta otrās daļas 5.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.maijam ir spēkā Ministru kabineta 2003.gada 22.aprīļa noteikumi nr.206 "Valstu saraksts, kuru pilsoņiem (pavalstniekiem) nav nepieciešama vīza vai uzturēšanās atļauja, lai ieceļotu un uzturētos Latvijas Republikā", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(08.07.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.08.2003.)

7. Izbraukšanas rīkojumi, lēmumi par piespiedu izraidīšanu vai lēmumi par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā, kuri pieņemti, pamatojoties uz kompetentu iestāžu sniegto informāciju un par kuriem ārzemnieks uzzinājis līdz 2005.gada 30.aprīlim, nav pārsūdzami, bet ārzemnieks ir tiesīgs prasīt, lai attiecīgā amatpersona pārskata lēmumu pēc būtības. Ja vēl pastāv apstākļi, kas bija par pamatu lēmuma pieņemšanai, iekšlietu ministrs pieņem lēmumu atbilstoši šā likuma 61.¹panta otrajā daļā noteiktajam.

(16.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2005.)

8. Līdz šā likuma 61.¹panta ceturtajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.augustam ir spēkā Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.216 "Kārtība, kādā izmanto, uztur un aktualizē sarakstu par ārzemniekiem, kuriem aizliegta ieceļošana Latvijas Republikā".

(16.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2005.)

9. Līdz šā likuma 24.panta piektās daļas grozījumos paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.319 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību ārzemniekiem, kas ir tiesīgi pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju".

(16.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2005.)

10. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.martam izdod šā likuma 4.panta devītajā un desmitajā daļā minētos noteikumus.

(24.11.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

11. Līdz šā likuma 4.panta devītajā un desmitajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 28.februārim vīza nepieciešama un papildu pārbaude veicama to valstu pilsoņiem, kuras noteiktas Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.183 "Ielūgumu apstiprināšanas kārtība".

(24.11.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

12. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.martam izdod šā likuma 33.panta otrajā daļā, 34.panta pirmās daļas 5.punktā, 35.panta 13.punktā, 36.panta pirmās daļas 4.punktā un 69.pantā minētos noteikumus.

(24.11.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

13. Līdz šo pārejas noteikumu 12.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.martam piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.213 "Uzturēšanās atļauju noteikumi", Ministru kabineta 2004.gada 9.novembra noteikumi Nr.914 "Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi un viņu ģimenes locekļi" un Veselības ministrijas 2005.gada 21.maija rīkojums Nr.122 "Par veselības traucējumu un slimību sarakstu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(24.11.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

14. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.augustam izdod šā likuma 4.panta astotajā daļā minētos noteikumus.

(06.04.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2006.)

15. Līdz šā likuma 6.pantā un 12.panta pirmās daļas 3.punktā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.aprīlim ir spēkā Ministru kabineta 2007.gada 13.februāra noteikumi Nr.108 "Noteikumi par valsts nodevu par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem" un Ministru kabineta 2003.gada 9.decembra noteikumi Nr.691 "Ārzemnieku veselības apdrošināšanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

16. Termiņuzturēšanās atļauju šā likuma 23.panta pirmās daļas 28., 29. un 30.punktā noteiktajā kārtībā ārzemniekam ir tiesības pieprasīt, ja ieguldījums kapitālsabiedrības pamatkapitālā noteiktā apmērā izdarīts, nekustamais īpašums noteiktā vērtībā iegādāts vai finanšu investīcijas noteiktā apmērā izdarītas pēc 2010.gada 1.jūlija.

(22.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2010.)

17. Ārzemnieks, kurš līdz 2011.gada 30.jūnijam saņēmis termiņuzturēšanās atļauju, pamatojoties uz šā likuma 23.panta pirmās daļas 28. un 29.punktu, drīkst uzturēties Latvijas Republikā līdz izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām, izņemot gadījumu, kad viņa iegādātā nekustamā īpašuma kadastrālā vai tirgus vērtība neatbilst šā likuma 23.panta pirmās daļas 29.punkta "d" apakšpunktā (2011.gada 26.maija redakcija) noteiktajai vērtībai.

(26.05.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2014.)

18. Šā likuma 4.¹ panta ceturtā daļa stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

(26.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.06.2011.)

19. Līdz šā likuma 2.¹ panta otrajā daļā un 13.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 1.septembrim piemērojami Ministru kabineta 2011.gada 29.marta noteikumi Nr.243 "Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi" un Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumi Nr.958 "Vīzu noteikumi".

(26.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.06.2011.)

20. Līdz šā likuma 21.panta trešajā daļā un 67.pantā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 1.oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 9.septembra noteikumi Nr.504 "Kārtība, kādā nosaka un piedzen ar ārzemnieka izraidīšanu, aizturēšanu un turēšanu apsardzībā saistītos izdevumus".

(26.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.06.2011.)

21. Šā likuma 50.² pants stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā.

(26.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.06.2011.)

22. Līdz šā likuma 9.panta sestajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2014.gada 1.februārim piemērojami Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.553 "Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem".

(05.12.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

23. Šā likuma grozījumi par 16.panta pirmās daļas 18.punkta, 34.panta pirmās daļas 16.punkta un 35.panta pirmās daļas 7.punkta izslēgšanu stājas spēkā 2014.gada 1.jūlijā.

(05.12.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

24. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos Latvijas Republikas normatīvajos aktos terminam "darba atļauja" atbilst termins "tiesības uz nodarbinātību".

(05.12.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

25. Ārzemnieks, kas līdz 2013.gada 31.decembrim saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 28.punktu (2011.gada 26.maija redakcijā) un līdz 2014.gada 31.decembrim iesniedz dokumentus tās reģistrācijai, pierāda atbilstību šā likuma 23.panta pirmās daļas 28.punkta (2011.gada 26.maija redakcijā) nosacījumiem. Iesniedzot dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas reģistrācijai pēc 2014.gada 31.decembra, ārzemnieks pierāda, ka saimnieciskā gada laikā kapitālsabiedrība kopā valsts budžetā un pašvaldības budžetā kā nodokļus samaksā ne mazāk kā 40 000 euro.

(05.12.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

26. Ārzemniekam, kuram īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu, kas atbilst šā likuma 23.panta pirmās daļas 29.punkta prasībām (attiecīgi 2011.gada 26.maija vai 2013.gada 5.decembra redakcija), nostiprinātas zemesgrāmatā līdz 2014.gada 31.augustam un kurš pieprasa pirmreizēju vai atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju vai reģistrē termiņuzturēšanās atļauju, piemēro šā likuma 23.panta pirmās daļas 29.punktu (attiecīgi 2011.gada 26.maija vai 2013.gada 5.decembra redakcija). Ārzemniekam, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 29.punktu (2010.gada 22.aprīļa redakcija), atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju, piemēro šā likuma 23.panta pirmās daļas 29.punkta (2011.gada 26.maija redakcija) nosacījumus, izņemot "c" apakšpunktā noteikto. Šajā punktā minētajos gadījumos, pirmo reizi atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju, šā likuma 23. panta 7.³ daļā noteikto maksājumu valsts budžetā 5000  euro apmērā veic vienā maksājumā atkārtotās termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas brīdī vai pa daļām, pirmo daļējo maksājumu 1000  euro apmērā veicot atkārtotās termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas brīdī un turpmākos maksājumus — katru 1000  euro apmērā — ik gadu, reģistrējot termiņuzturēšanās atļauju.

(08.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2016. un 22.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018. Sk. pārejas noteikumu 45. punktu)

27. Ārzemniekam, kurš pieprasa atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju vai reģistrē termiņuzturēšanās atļauju, kas izsniegta saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 30.punktu (attiecīgi 2010.gada 22.aprīļa vai 2013.gada 5.decembra redakcija), piemēro šā likuma 23.panta pirmās daļas 30.punktu (attiecīgi 2010.gada 22.aprīļa vai 2013.gada 5.decembra redakcija). Šajā punktā minētajā gadījumā, pirmo reizi atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju, šā likuma 23. panta 7.³ daļā noteikto maksājumu valsts budžetā 5000 euro apmērā veic vienā maksājumā atkārtotās termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas brīdī vai pa daļām, pirmo daļējo maksājumu 1000  euro apmērā veicot atkārtotās termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas brīdī un turpmākos maksājumus — katru 1000  euro apmērā — ik gadu, reģistrējot termiņuzturēšanās atļauju.

(29.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2016. un 22.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018. Sk. pārejas noteikumu 45. punktu)

28. Šā likuma grozījums par 9.panta piektās daļas papildināšanu ar 24.punktu un 23.panta pirmās daļas papildināšanu ar 31.punktu stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

(29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2014.)

29. Ārzemnieks, kurš līdz 2014.gada 31.augustam ir nostiprinājis zemesgrāmatā īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu, kas atbilst šā likuma 23.panta pirmās daļas 29.punkta prasībām (attiecīgi 2011.gada 26.maija vai 2013.gada 5.decembra redakcija), pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju uz šā pamata var pieprasīt ne vēlāk kā līdz 2016.gada 30.decembrim.

(09.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2016.)

30. Izskatot dokumentus, kas saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 28.punktu iesniegti termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai līdz 2016.gada 30.jūnijam, piemērojami šā likuma noteikumi, kuri bija spēkā līdz 2016.gada 30.jūnijam.

(09.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2016.)

31. Ja ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 28.punkta "a" apakšpunktu (2014.gada 29.maija redakcija) un attiecīgajā kapitālsabiedrībā, kura nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonus euro, ieguldījumu veikuši un ar derīgu termiņuzturēšanās atļauju Latvijas Republikā uzturas vairāk nekā trīs ārzemnieki, tad ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju atbilstoši šā likuma 23.panta pirmās daļas 28.punkta "a" apakšpunktam (2014.gada 29.maija redakcija), atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar ieguldījumu šajā kapitālsabiedrībā vai reģistrējot termiņuzturēšanās atļauju, iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka veiktais ieguldījums atbilst vismaz 50 000 euro un valsts budžetā samaksāti 10 000 euro. Šajā punktā minētajā gadījumā, pirmo reizi atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju, šā likuma 23. panta 7.³ daļā noteikto maksājumu valsts budžetā 5000 euro apmērā veic vienā maksājumā atkārtotās termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas brīdī vai pa daļām, pirmo daļējo maksājumu 1000 euro apmērā veicot atkārtotās termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas brīdī un turpmākos maksājumus  —  katru 1000 euro apmērā — ik gadu, reģistrējot termiņuzturēšanās atļauju.

(09.06.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018. Sk. pārejas noteikumu 45. punktu)

32. Ārzemnieka termiņuzturēšanās atļauju, kura izsniegta saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 28.punkta "b" apakšpunktu (2014.gada 29.maija redakcija) un kuras reģistrācijai dokumenti iesniegti līdz 2017.gada 30.jūnijam, reģistrē, piemērojot šā likuma noteikumus, kuri bija spēkā līdz 2016.gada 30.jūnijam.

(09.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2016.)

33. Ārzemniekam, kurš līdz 2016.gada 30.jūnijam saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 28.punktu un uz kuru neattiecas šo pārejas noteikumu 31.punktā noteiktais, atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju, piemēro šā likuma 23.panta pirmās daļas 28.punkta noteikumus, kuri bija spēkā iepriekšējās termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas brīdī. Šajā punktā minētajā gadījumā, pirmo reizi atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju, šā likuma 23. panta 7.³ daļā noteikto maksājumu valsts budžetā 5000 euro apmērā veic vienā maksājumā atkārtotās termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas brīdī vai pa daļām, pirmo daļējo maksājumu 1000 euro apmērā veicot atkārtotās termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas brīdī un turpmākos maksājumus  —  katru 1000 euro apmērā — ik gadu, reģistrējot termiņuzturēšanās atļauju.

(09.06.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.02.2017. un 22.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018. Sk. pārejas noteikumu 45. punktu)

34. (Izslēgts ar 02.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 02.03.2017.)

35. Grozījumi šā likuma 1. panta pirmās daļas 2.¹ punktā stājas spēkā 2017. gada 1. septembrī.

(02.02.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.03.2017. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.09.2017.)

36. Ministru kabinets līdz 2017. gada 30. aprīlim izdod šā likuma 4. panta vienpadsmitajā daļā minētos noteikumus.

(02.02.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.03.2017.)

37. Šā likuma 9. panta septītā daļa stājas spēkā 2017. gada 1. maijā.

(02.02.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.03.2017. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.05.2017.)

38. Ministru kabinets līdz 2017. gada 30. aprīlim izdod šā likuma 9. panta septītajā daļā minētos noteikumus.

(02.02.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.03.2017.)

39. Ministru kabinets līdz 2017. gada 31. augustam izdod šā likuma 9. panta astotajā daļā minētos noteikumus.

(02.02.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.03.2017.)

40. Uz kapitālsabiedrību, kuras pamatkapitālā ieguldījumu veicis ārzemnieks, kas saskaņā ar šā likuma 23. panta pirmās daļas 28. punktu līdz 2016. gada 30. jūnijam iesniedzis dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, attiecina prasību par visu šā likuma 23. panta 7.¹ vai 7.² daļā paredzēto nodokļu maksājumu veikšanu, izņemot prasību par tiem nodokļu maksājumiem, kas valsts budžetā un pašvaldību budžetos iemaksājami par nepilnu pirmo pārskata gadu pēc termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas.

(02.02.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.03.2017.)

41. Dokumentus, kas līdz 2017. gada 30. aprīlim iesniegti termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma 23. panta pirmās daļas 8. punktu, izskata atbilstoši šā likuma 23. panta pirmās daļas 8. punkta noteikumiem 2016. gada 1. jūlija redakcijā.

(02.02.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.03.2017.)

42. Dokumentus, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai iesniegti termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai atbilstoši šā likuma 23. panta pirmās daļas 31. punkta redakcijai, kas paredzēja iemaksu valsts budžetā 25 000 euro apmērā, izskata atbilstoši šā likuma 23. panta pirmās daļas 31. punkta noteikumiem 2016. gada 1. jūlija redakcijā.

(02.02.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.03.2017.)

43. Šā likuma grozījumi par 23. panta pirmās daļas papildināšanu ar 33. punktu un divpadsmito un trīspadsmito daļu, 34. panta pirmās daļas papildināšanu ar 36., 37. un 38. punktu, 35. panta pirmās daļas papildināšanu ar 31., 32. un 33. punktu stājas spēkā 2017. gada 1. maijā.

(02.02.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.03.2017. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.05.2017.)

44. Grozījumi šā likuma 33. pantā, kas paredz noteikt 30 dienu termiņu lēmuma pieņemšanai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas gadījumā, 10 darbdienu termiņu lēmuma pieņemšanai Eiropas Savienības zilās kartes pieprasīšanas gadījumā vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas gadījumā, kad pieprasījumu iesniedzis ārzemnieks, kurš nav tiesīgs uzturēties Latvijas Republikā šā likuma 33. panta pirmajā, 1.¹ un 1.² daļā noteiktajā dokumentu izskatīšanas un uzturēšanās atļaujas sagatavošanas laikā, stājas spēkā 2017. gada 1. maijā, un dokumentus, kas līdz 2017. gada 30. aprīlim iesniegti Eiropas Savienības zilās kartes vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, izskata atbilstoši šā likuma 33. panta noteikumiem 2016. gada 1. jūlija redakcijā.

(02.02.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.03.2017.)

45. Šā likuma grozījumi par pārejas noteikumu 26. punkta pēdējā teikuma, 27. punkta pēdējā teikuma, 31. punkta pēdējā teikuma un 33. punkta pēdējā teikuma izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī. Termiņuzturēšanās atļauju pieteikumiem, kurus Pārvalde saņēmusi līdz 2017. gada 31. decembrim, piemēro šo pārejas noteikumu 26., 27., 31. un 33. punkta redakciju, kas bija spēkā 2017. gada 31. decembrī.

(22.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

46. Šā likuma 34. panta pirmās daļas 27. punkta otrā teikuma un 35. panta pirmās daļas 25. punkta otrā teikuma nosacījumus attiecina uz termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas vai reģistrēšanas pieteikumiem, kas iesniegti, sākot ar 2019. gada 1. janvāri.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

47. Izskatot termiņuzturēšanās atļaujas reģistrēšanas pieteikumu vai jaunas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasījumu uzsāktās studiju programmas turpināšanai, pamatojoties uz šā likuma 23. panta pirmās daļas 10.¹ punktu, ārzemniekam, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23. panta pirmās daļas 10. punktu (kas bija spēkā līdz šā likuma 23. panta pirmās daļas 10.¹ punkta spēkā stāšanās dienai) kā students un kurš sekmīgi turpina studijas Latvijas Republikā akreditētā augstskolā vai koledžā, nepiemēro šā likuma 34. panta pirmās daļas 39. punkta nosacījumus.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

48. Šā likuma grozījumi par 2.¹ panta papildināšanu un likuma papildināšanu ar IX¹ nodaļu stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2019.)

49. Grozījumi šā likuma 23. panta pirmās daļas 33. punkta "b" apakšpunktā piemērojami attiecībā uz jau izsniegtām derīgām termiņuzturēšanās atļaujām un tiem termiņuzturēšanās atļauju pieteikumiem, kuri iesniegti līdz 2019. gada 30. jūnijam.

(06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2019.)

50. Sūdzības par iekšlietu ministra lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, kuras Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ir saņēmis līdz brīdim, kad stājas spēkā grozījums šā likuma 61. panta sestajā daļā, izskata Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments.

(02.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.09.2021.)

51. Šā likuma 1. panta piektā daļa, 4.³ pants un II¹ nodaļa ir piemērojama ar dienu, kad saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu darbību sāk Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma. Pēc tam kad Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas darbības uzsākšanu, Iekšlietu ministrija nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", norādot vismaz datumu, kad saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu darbību sāk Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma un kad piemērojama šā likuma 1. panta piektā daļa, 4.³ pants un II¹ nodaļa.

(24.02.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.03.2022.)

52. Grozījums par šā likuma 21. panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kas paredz pienākumu pārvadātājam pārliecināties par to, ka ārzemniekam, kuru tas pārvadā, ir derīga ceļošanas atļauja, un šā likuma 21. panta 1.¹ daļa attiecībā uz pārvadātāju, kas veic pasažieru pārvadājumus ar autobusu, piemērojama pēc trim gadiem, skaitot no dienas, kad sāk darboties Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma, bet attiecībā uz citiem pārvadātājiem — pēc sešiem mēnešiem, skaitot no dienas, kad sāk darboties Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma, vai gadījumā, kad Eiropas Komisija pagarinājusi regulas Nr.  2018/1240 83. panta 1. punktā minēto termiņu, — sākot ar dienu, kad notecējis pagarinājuma laiks.

(24.02.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.03.2022.)

53. Grozījums šā likuma 68.² pantā, kas paredz administratīvo atbildību par uzturēšanos Latvijas Republikā bez derīgas ceļošanas atļaujas, ir piemērojams pēc sešiem mēnešiem, skaitot no dienas, kad sāk darboties Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma, vai gadījumā, kad Eiropas Komisija pagarinājusi regulas Nr.  2018/1240 83. panta 1. punktā minēto termiņu, — sākot ar dienu, kad notecējis pagarinājuma laiks. Ja Eiropas Komisija pieņem lēmumu, ar kuru pagarina regulas Nr.  2018/1240 83. panta 1. punktā minēto termiņu, Iekšlietu ministrija nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", norādot vismaz datumu, no kura piemērojams grozījums par šā likuma 21. panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, šā likuma 21. panta 1.¹ daļa un grozījums šā likuma 68.² pantā.

(24.02.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.03.2022.)

54. (Izslēgts ar 22.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 24.09.2022., sk. pārejas noteikumu 59. punktu)

55. (Izslēgts ar 22.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 24.09.2022., sk. pārejas noteikumu 59. punktu)

56. (Izslēgts ar 22.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 24.09.2022.)

57. Ministru kabinets līdz 2022. gada 1. septembrim iesniedz Saeimai grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ar kuriem paredz samazinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi uz vienu gadu ārzemniekam, kas saņēmis ilgtermiņa vīzu, pamatojoties uz šā likuma 11. panta piekto daļu, un ir pārcēlis savu nodokļu rezidenci uz Latvijas Republiku.

(02.06.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 24.09.2022.)

58.¹ Šā likuma pārejas noteikumu 58. punktā minēto pieteikumu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai Pārvalde izskata viena gada laikā no pieteikuma saņemšanas dienas.

(05.04.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.2023.)

58.² Attiecībā uz šā likuma pārejas noteikumu 58. punktā minēto pieteikumu piemērojama zemākā valsts nodeva, kas paredzēta Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanai ārzemniekam un par valsts valodas apguves apliecinājumu atzīstama arī naturalizācijas procesā nokārtota valsts valodas prasmes pārbaude.

(05.04.2023. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

58.³ Šā likuma pārejas noteikumu 58. punktā minētajām personām pietiekams iztikas nodrošinājums Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir arī personai piešķirtā pensija.

(05.04.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.2023.)

58.⁴ Fizisko personu reģistrā informāciju par šā likuma pārejas noteikumu 58. punktā minēto pastāvīgās uzturēšanās atļauju derīgumu Pārvalde aktualizē 10 darbdienu laikā no attiecīgā derīguma termiņa iestāšanās dienas.

(05.04.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.2023.)

58.⁵ Krievijas Federācijas pilsonim, kura pastāvīgās uzturēšanās atļauja saskaņā ar šo pārejas noteikumu 58. punkta 1. vai 2. apakšpunktu zaudē spēku, ir tiesības pieprasīt jaunu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz šā likuma 24. panta pirmās daļas 7. punktu, ja šī persona:

1) nokārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi atbilstoši šā likuma 24. panta piektās daļas vai šo pārejas noteikumu 58.² punkta prasībām;

2) nokārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi atbilstoši šā likuma 24. panta piektās daļas vai šo pārejas noteikumu 58.² punkta prasībām, bet nevar saņemt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu vai nu tādēļ, ka ir pārsniegts prombūtnei no Latvijas Republikas noteiktais termiņš, vai arī finanšu līdzekļu nepietiekamības dēļ.

(14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.09.2023.)

58.⁶ Krievijas Federācijas pilsonim, kura pastāvīgās uzturēšanās atļauja saskaņā ar šo pārejas noteikumu 58. punkta 1. vai 2. apakšpunktu zaudē spēku, ir tiesības pieprasīt atļauju uzturēties Latvijas Republikā, apņemoties atļaujas derīguma laikā apgūt valsts valodu, ja:

1) šī persona ir kārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi, ievērojot šo pārejas noteikumu 58. punkta 2. apakšpunkta prasības, bet līdz 2023. gada 30. novembrim to nav nokārtojusi;

2) ir konstatēts, ka šī persona nav kārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi attaisnojošu iemeslu dēļ, piemēram, būtisku ar veselību saistītu iemeslu vai citu no personas gribas un rīcības neatkarīgu iemeslu dēļ.

(14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.09.2023.)

58.⁷ Šo pārejas noteikumu 58.⁶ punktā minētā atļauja uzturēties Latvijas Republikā šā likuma izpratnē ir pielīdzināma termiņuzturēšanās atļaujai, un uz to attiecināms šajā likumā noteiktais termiņuzturēšanās atļauju regulējums tiktāl, ciktāl šo pārejas noteikumu 58.⁸, 58.⁹ un 58.¹⁰ punktā nav noteikts citādi.

(14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.09.2023.)

58.⁸ Atļauju uzturēties Latvijas Republikā izsniedz uz diviem gadiem, un tā nodrošina:

1) tiesības uzturēties Latvijas Republikā, kā arī tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem Latvijas Republikā, ja personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā;

2) tiesības valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros saņemt tādus pašus veselības aprūpes pakalpojumus, kādi saskaņā ar tiesību normām ir paredzēti pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētājam, ja personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā;

3) tiesības uz tādiem pašiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras administrētajiem pakalpojumiem, bezdarbnieka statusu, invaliditātes ekspertīzi un atbalsta pakalpojumiem invaliditātes seku mazināšanai, pašvaldību sociālās palīdzības pabalstiem un sociālajiem pakalpojumiem, kādi saskaņā ar tiesību normām ir paredzēti pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētājam, ja personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.

(14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.09.2023.)

58.⁹ Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas (šo pārejas noteikumu 58.⁵ punktā paredzētajā gadījumā) vai atļaujas uzturēties Latvijas Republikā (šo pārejas noteikumu 58.⁶ punktā paredzētajā gadījumā) pieprasīšanai Krievijas Federācijas pilsonis iesniedz pieteikumu un uzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešamos dokumentus, tai skaitā normatīvajos aktos paredzētajā izbraukšanas laikā. Pieteikumu un dokumentus pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim, bet atļaujas uzturēties Latvijas Republikā pieprasīšanai — ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30. martam. Iesniedzot pieteikumu, maksājama valsts nodeva 100 euro apmērā. Pieteikumu Pārvalde izskata četru mēnešu laikā.

(14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.09.2023.)

58.¹⁰ Izskatot Krievijas Federācijas pilsoņa pieteikumu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai atļaujas uzturēties Latvijas Republikā pieprasīšanai, ievērojami šādi noteikumi:

1) nav iestājies neviens no šā likuma 36. panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem;

2) par pietiekamiem finanšu līdzekļiem ir uzskatāmi personas rīcībā faktiski esošie iztikas līdzekļi;

3) ieceļojot un uzturoties Latvijas Republikā, atļaujas uzturēties Latvijas Republikā turētājam nav nepieciešama veselības apdrošināšanas polise;

4) atļaujai uzturēties Latvijas Republikā netiek noteikts reģistrācijas termiņš.

(14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.09.2023.)

58.¹¹ Krievijas Federācijas pilsonim, kura pastāvīgās uzturēšanās atļauja saskaņā ar šo pārejas noteikumu 58. punkta 1. vai 2. apakšpunktu zaudē spēku un kura faktiskā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā, līdz dienai, kad stājas spēkā galīgais nolēmums lietā par pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai atļauju uzturēties Latvijas Republikā, ir šo pārejas noteikumu 58.⁸ punkta 2. un 3. apakšpunktā minētās tiesības un tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem.

(14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.09.2023.)

59. Dokumentus, kas iesniegti kopā ar uzturēšanās atļaujas pieprasījumu un pārstāvniecībā vai Pārvaldē saņemti līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi par šā likuma 24. panta pirmās daļas 8. punkta un ceturtās daļas un pārejas noteikumu 54. un 55. punkta izslēgšanu, izskata atbilstoši šā likuma noteikumiem, kuri bija spēkā 2022. gada 29. jūnijā.

(22.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.09.2022.)

60. Finanšu izlūkošanas dienests sadarbībā ar Valsts drošības dienestu, Satversmes aizsardzības biroju, Valsts policiju un Pārvaldi līdz 2023. gada 1. oktobrim savas kompetences ietvaros un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvērtē to, vai pastāv šajā likumā noteiktais pamats anulēt termiņuzturēšanās atļaujas, kuras ir spēkā šā likuma 23.¹ panta spēkā stāšanās dienā un ir izsniegtas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, pamatojoties uz šā likuma 23. panta pirmās daļas 28., 29., 30. un 31. punktu.

(22.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.09.2022.)

61. Pieteikumu pastāvīgās uzturēšanās apliecības vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ko ārzemnieks, kuram viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs), un viņa ģimenes loceklis iesniedzis Pārvaldei vai pārstāvniecībai līdz 2023. gada 30. jūnijam, izskata saskaņā ar šā likuma noteikumiem, kādi bija spēkā 2023. gada 30. jūnijā.

(08.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

62. Gadījumā, kad ārzemniekam viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs) un saskaņā ar Repatriācijas likumu piešķirts repatrianta statuss, uz viņa ģimenes locekļiem attiecina šajā likumā paredzētās tiesības saņemt vai reģistrēt uzturēšanās atļauju, ja viņi atbilst kādai no Repatriācijas likuma 3. pantā minētajām personu kategorijām un pieteikums repatrianta ģimenes locekļa statusa piešķiršanai iesniegts līdz 2023. gada 31. decembrim.

(08.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

63. Ja ārzemniekam izsniegta termiņuzturēšanās atļauja saskaņā ar šā likuma 23. panta pirmās daļas 10. punktu (atbilstoši Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 10. punkta redakcijai, kas ir spēkā no 2018. gada 18. jūlija), viņš ir tiesīgs reģistrēt izsniegto termiņuzturēšanās atļauju vai saņemt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju līdz uzsāktās izglītības programmas apguves beigām.

(23.05.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.06.2024.)

64. Grozījumi šā likuma 15.¹ panta pirmās daļas 9. punktā un 22.¹ panta pirmās daļas 13. punktā, kas paredz Nodarbinātības valsts aģentūras atzinuma par ārzemnieka piesaistes nepieciešamību saņemšanu, stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.

(23.05.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.06.2024. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.01.2025.)

65. Grozījumi šā likuma 50.² pantā, kas paredz ārzemnieka tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību gadījumā, kad tiek pagarināts aizturēšanas termiņš saistībā ar nelikumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā, stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā.

(23.05.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.06.2024. Grozījumi 50.² pantā tiks iekļauti likuma redakcijā uz attiecīgo grozījumu Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā spēkā stāšanās dienu)

66. Ministru kabinets līdz 2024. gada 31. augustam izdod šā likuma 9. panta desmitajā daļā minētos noteikumus.

(23.05.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.06.2024.)

67. Krievijas Federācijas pilsonim, kas saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" 23.¹ pantu, pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir derīga līdz:

1) 2025. gada 15. jūlijam, ja Pārvaldē līdz 2025. gada 30. jūnijam nav saņemti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai nepieciešamie dokumenti;

2) 2025. gada 17. novembrim attiecībā uz personu, kurai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi, ja Pārvaldē līdz 2025. gada 30. jūnijam ir saņemta informācija par to, ka šī persona līdz 2025. gada 16. jūnijam vismaz vienu reizi ir kārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi un ir reģistrējusies atkārtotai pārbaudei, ko kārto līdz 2025. gada 30. septembrim, bet Pārvaldē līdz 2025. gada 31. oktobrim nav saņemti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai nepieciešamie dokumenti;

3) dienai, kad stājas spēkā galīgais nolēmums lietā par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanu, ja ir iesniegti šā statusa pieprasīšanai nepieciešamie dokumenti.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2024.)

68. Šo pārejas noteikumu 67. punkta 1. un 2. apakšpunktā minēto pieteikumu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai Pārvalde izskata viena gada laikā no tā saņemšanas dienas.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2024.)

69. Attiecībā uz šo pārejas noteikumu 67. punkta 1. un 2. apakšpunktā minēto pieteikumu piemērojama zemākā valsts nodeva, kas paredzēta par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai ārzemnieka iesniegto dokumentu izskatīšanu, un valsts valodas apguvi apliecina arī valsts valodas prasmes pārbaudes nokārtošana naturalizācijas procesā.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2024.)

70. Šo pārejas noteikumu 67. punktā minētajai personai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai pietiekams iztikas nodrošinājums ir arī personai piešķirtā pensija.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2024.)

71. Krievijas Federācijas pilsonim, kura pastāvīgās uzturēšanās atļauja saskaņā ar šo pārejas noteikumu 67. punkta 1. vai 2. apakšpunktu zaudē spēku, ir tiesības pieprasīt jaunu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz šā likuma 24. panta pirmās daļas 7. punktu, ja šī persona ir:

1) nokārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi atbilstoši šā likuma 24. panta piektās daļas vai šo pārejas noteikumu 69. punkta prasībām;

2) nokārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi atbilstoši šā likuma 24. panta piektās daļas vai šo pārejas noteikumu 69. punkta prasībām, bet Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu nevar saņemt vai nu tādēļ, ka ir pārsniegts prombūtnei no Latvijas Republikas noteiktais termiņš, vai arī finanšu līdzekļu nepietiekamības dēļ.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2024.)

72. Šo pārejas noteikumu 71. punktā paredzētajā gadījumā pieteikumu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai līdz ar nepieciešamajiem dokumentiem Krievijas Federācijas pilsonis var iesniegt arī normatīvajos aktos paredzētajā izbraukšanas termiņā. Pieteikums un dokumenti pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedzami ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. oktobrim. Iesniedzot pieteikumu, maksājama valsts nodeva 100 euro apmērā. Pieteikumu Pārvalde izskata četru mēnešu laikā.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2024.)

73. Izskatot Krievijas Federācijas pilsoņa pieteikumu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai (šo pārejas noteikumu 71. punktā paredzētajā gadījumā), ievērojami šādi noteikumi:

1) nav iestājies neviens no šā likuma 36. panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem;

2) par pietiekamiem finanšu līdzekļiem uzskatāmi personas rīcībā faktiski esošie iztikas līdzekļi.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2024.)

74. Krievijas Federācijas pilsonim, kura pastāvīgās uzturēšanās atļauja saskaņā ar šo pārejas noteikumu 67. punkta 1. vai 2. apakšpunktu zaudē spēku un kura faktiskā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā, līdz dienai, kad stājas spēkā galīgais nolēmums lietā par pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ir tiesības:

1) uzturēties Latvijas Republikā, kā arī tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem Latvijas Republikā, ja personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā;

2) valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros saņemt tādus pašus veselības aprūpes pakalpojumus, kādi saskaņā ar tiesību normām ir paredzēti pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētājam, ja personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā;

3) saņemt tādus pašus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras administrētos pakalpojumus, bezdarbnieka statusu, invaliditātes ekspertīzi un atbalsta pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai, pašvaldību sociālās palīdzības pabalstus un sociālos pakalpojumus, kādi saskaņā ar tiesību normām ir paredzēti pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētājam, ja personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2024.)

(20.12.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2011., 05.12.2013., 02.02.2017., 21.06.2018. un 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra direktīvas 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā;

2) Padomes 2001.gada 28.maija direktīvas 2001/40/EK par tādu lēmumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo personu izraidīšanu;

3) Padomes 2001.gada 28.jūnija direktīvas 2001/51/EK, ar kuru papildina 26.pantu Konvencijā, ar ko īsteno 1985.gada 14.jūnija Šengenas līgumu;

4) Padomes 2003.gada 22.septembra direktīvas 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos;

5) Padomes 2003.gada 25.novembra direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (dokuments attiecas uz EEZ);

7) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/81/EK par uzturēšanās atļauju, ko izdod trešo valstu valstspiederīgām personām, kuras ir cilvēku tirdzniecības upuri vai kurām ir palīdzēts nelegāli imigrēt un kuras sadarbojas ar kompetentajām iestādēm;

8) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);

9) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);

10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi;

11) (izslēgts ar 08.06.2023. likumu);

12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 18.jūnija direktīvas 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi;

13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 13.decembra direktīvas 2011/98/ES par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi;

14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīvas 2013/33/ES, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (pārstrādāta redakcija);

15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīvas 2014/36/ES par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem nodarbinātības kā sezonas darbiniekiem nolūkā;

16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/66/ES par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros;

17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija direktīvas (ES) 2016/801 par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā;

18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. oktobra direktīvas (ES) 2021/1883 par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā un ar ko atceļ Padomes direktīvu 2009/50/EK.