Šauļi
Šauļi | |||
---|---|---|---|
Pilsēta | |||
Šiauliai | |||
Šauļu katedrāle | |||
| |||
Koordinātas: 55°55′20″N 23°19′00″E / 55.92222°N 23.31667°EKoordinātas: 55°55′20″N 23°19′00″E / 55.92222°N 23.31667°E | |||
Valsts | Lietuva | ||
Apriņķis | Šauļu apriņķis | ||
Pilsētas tiesības | 1589 | ||
Platība | |||
• Kopējā | 81 km2 | ||
Augstums | 127 m | ||
Iedzīvotāji (2023)[1] | |||
• kopā | 104 300 | ||
Laika josla | EET (UTC+2) | ||
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
Mājaslapa | http://www.siauliai.lt/ | ||
Šauļi Vikikrātuvē |
Šauļi (lietuviešu: Šiauliai, vēsturiski jidišā: שאַװל (Šavl), krievu: Шавли, poļu: Szawle, vācu: Schaulen) ir pilsēta Lietuvas ziemeļos, 210 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas, 160 kilometrus uz austrumiem no Klaipēdas un 128 kilometrus uz dienvidiem no Rīgas. Ceturtā lielākā Lietuvas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Atsevišķas pašvaldības un rajona pašvaldības centrs. Pilsētas dienvidos ir liels Rēkīva ezers, uz ziemeļiem no tā — Marģu dīķis, pilsētas ziemeļos — Talšas ezers, tālāk uz ziemeļiem — Ginkūnu ezers.
Šauļi ir nozīmīgs dzelzceļa mezgls — dzelzceļš uz Rīgu, Viļņu, Kauņu. Pilsētas centrā atrodas Tirgus laukums, aiz kura — pilsētas parks. Lielākais pilsētā ir Salduves parks pie Salduves pakalna. Otrā ezera krastā — vecā kapsēta.
Pilsētas dienvidaustrumos ir lidosta, kurā atrodas NATO spēku aviācijas bāze, kas veic Baltijas valstu gaisa patrulēšanu.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šauļi ir izveidojušies netālu no seno zemgaļu Saules pilskalna un svētvietas, šobrīd pazīstama kā Krusta kalns. Par Šauļu pirmo pieminēšanu rakstos uzskata 1236. gada 22. septembri, kad notika Saules kauja, kaut arī nav precīzi zināms, ka tā notikusi pie pilsētas.
1589. gadā Šauļiem piešķīra Magdeburgas tiesības. Tomēr 17. un 18. gadsimtā Šauļi Poļu-zviedru karu un mēra epidēmijas dēļ panīka.
Pēc Polijas-Lietuvas dalīšanas Šauļi nokļuva Krievijas impērijas sastāvā. 19. gadsimtā pilsēta izveidojās par tekstilrūpniecības centru. Kopš 1874. gada cauri Šauļiem gāja dzelzceļa līnija Liepāja—Romni. 1909. gadā vairāk kā puse pilsētas iedzīvotāju bija ebreji. 1915. gadā cauri Šauļiem uzbūvēta dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte.
Pilsēta smagi cieta abos pasaules karos. Lietuvas Brīvības cīņu laikā, Šauļi bija boļševiku atbalsta bāze — 1919. gada 1. janvārī vietējie komunisti sagrāba varu pilsētā. 1. pasaules kara laikā tika nopostīti 65% pilsētas ēku, bet 2. pasaules kara laikā — 80% ēku.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šauļos dzimuši:
- Viktorija Čmilīte (Viktorija Čmilytė, 1983) — šahiste
- Deimante Daulīte (Deimantė Daulytė, 1989) — šahiste
- Roberts Javtoks (Robertas Javtokas, 1980) — basketbolists
- Mindaugs Žukausks (Mindaugas Žukauskas, 1975) — basketbolists
- Vītauts Gaļinauskas — riteņbraucējs
Sports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- KK Šiauliai — basketbola klubs.
- FC Gintra — futbola klubs.
- FA Šiauliai — futbola klubs (un Akademija).
- FC Šiauliai - bijušais futbola klubs (2004–2016).
- Centrālais stadions.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šauļi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
Šis ar Lietuvu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|
- ↑ Pilsētu iedzīvotāju skaits gada sākumā; pārbaudes datums: 12 februāris 2023.