Artūrs Kodoliņš
Artūrs Kodoliņš | |
---|---|
Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts | |
| |
Dzimšanas dati |
1948. gada 18. maijā Engures pagasts, Tukuma apriņķis, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
Profesija | ekonomists |
Augstskola | LVU |
Artūrs Kodoliņš (dzimis 1948. gada 18. maijā) ir latviešu tautsaimnieks, ekonomikas zinātņu doktors (dr oec.), pilsētplānotājs un sabiedriskais darbinieks, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1948. gada 18. maijā Tukuma apriņķa Engures pagastā[1] Hansa Kodoliņa ģimenē. 1972. gadā viņš absolvēja Latvijas Valsts Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti. Strādāja LZA Ekonomikas institūtā par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku, bija PSKP biedrs.[2] 1987. gadā viņš aicināja kritiski pārskatīt Rīgas metro celtniecības projektu.[3]
1990. gada 18. martā A. Kodoliņu ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 167. Babītes vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[4] Strādāja pie uzņēmējdarbību regulējošo likumu sagatavošanas, 1992. gadā kļuva par Finanšu ministra Elmāra Siliņa vietnieku.
Pēc deputāta pilnvaru laika beigām bija Finanšu ministrijas valsts sekretāres padomnieks. Vēlāk A. Kodoliņš bija SIA "Kodoliņš, Staškovs un partneri" valdes priekšsēdētājs un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis. 2009. gadā viņš ar referātu piedalījās "Ekonomistu Apvienības 2010" rīkotajā konferencē Akmeņainais ceļš. 25 gadi Latvijas ekonomikā 1990.—2015.[5]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2000. gadā A. Kodoliņu apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, apbalvots arī ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 4. maija Deklarācijas Klubs
- ↑ «Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 1. Janvāris. Skatīts: 2020. gada 11. Janvāris.
- ↑ VAI RĪGAI VAJADZĪGS TĀDS METRO ? Arhivēts 2020. gada 11. janvārī, Wayback Machine vietnē. "Cīņa" nr. 269., 11.11.1987.
- ↑ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas Arhivēts 2019. gada 23. decembrī, Wayback Machine vietnē. saeima.lv
- ↑ «leta.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 11. janvārī. Skatīts: 2020. gada 11. janvārī.
Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |