Kurts Georgs Kīzingers
| Kurts Georgs Kīzingers Kurt Georg Kiesinger | |
|---|---|
 | |
| Vācijas kanclers | |
|
Amatā 1966. gada 1. decembris — 1969. gada 21. oktobris | |
| Priekštecis | Ludvigs Erhards |
| Pēctecis | Villijs Brants |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1904. gada 6. aprīlī Ebingene, Vācijas impērija (Bādene-Virtemberga,  Vācija) |
| Miršanas dati |
1988. gada 9. martā (83 gadu vecumā) Tībingene, Bādene-Virtemberga, Vācija |
| Politiskā partija |
|
| Profesija | ierēdnis, politiķis |
| Reliģija | katolisms |
| Paraksts |
 |
Kurts Georgs Kīzingers (vācu: Kurt Georg Kiesinger; dzimis 1904. gada 6. aprīlī, miris 1988. gada 9. martā) bija Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības politiķis un jurists, Vācijas kanclers no 1966. līdz 1969. gadam, kad vadīja t.s. Lielo koalīciju, kurā pirmoreiz pēc 1930. gada valdībā bija Vācijas Sociāldemokrātiskā partija.
Studēja Berlīnē, 1933. gadā iestājās nacistu partijā. Otrā pasaules kara laikā strādāja Ārlietu ministrijā par masu līdzekļu nodaļas vadītāja vietnieku. Pēc kara iestājās CDU, no 1958. līdz 1966. gadam bija Bādenes-Virtembergas Ministru prezidents. Nodibinoties Lielajai koalīcijai, par Kīzingera valdības vicekancleru un ārlietu ministru kļuva Villijs Brants. Kīzingera valdības laikā turpinājās valsts ekonomiskā augšupeja. 1968. gadā publiskā pasākuma laikā nacistu medniece Beāte Klarsfelde iesita Kīzingeram pļauku, nosaucot to par nacistu. Pēc 1969. gada vēlēšanām nodibinājās sociāldemokrātu un FDP koalīcija un par kancleru kļuva Villijs Brants.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kurts Georgs Kīzingers.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|