Pāriet uz saturu

Stāvvilnis

Vikipēdijas lapa

Stāvvilnis veidojas, ja vilnis savā ceļā sastop šķērsli un atstarojas no tā. Dabā stāvviļņi ir novērojami, piemēram, ūdenī, pie stāva krasta.

Uz vietas stāvošs vilnis - stāvvilnis. Sarkanie punkti apzīmē mezglus - punktus, kur nenotiek nekāda kustība.

Iespējams, ka stāvviļņu nosaukums var šķist maldīgs. Stāvviļņi iegūst savu nosaukumu nevis no fakta, ka tie būtu stāvi (izteikti vērsti uz augšu), bet gan no tā, ka tie stāv uz vietas.

Svārstību sadalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stāvvilnim katrā vietā ir sava raksturīga svārstību amplitūda. Punktus, kuros nenotiek kustība, sauc par stāvviļņa mezglu punktiem vai īsāk — par mezgliem. Attēlā tie ir parādīti kā sarkani punkti. Starp jebkuriem diviem blakus esošiem mezgliem viduspunktā svārstības notiek ar maksimālo amplitūdu. Šos punktus sauc par stāvviļņa blīzuma punktiem jeb blīzumiem.

Mezglu no mezgla un blīzumu no blīzuma šķir attālums , kur ir viļņa garums (tātad attālums ir puse viļņa garuma).

Savukārt attālums starp blakus esošo mezglu un blīzumu vienmēr ir (tātad attālums ir ceturtdaļa viļņa garuma).

  • Fizika 10. klasei, Edvīns Šilters, Vilnis Reguts, Austris Cābelis, 1. izdevums - 2004, "Lielvārds", ISBN 9984-11-081-8