Ripona (angļu: Ripon; izrunā: /ˈrɪpən/) ir katedrāles lielpilsēta un pagasts Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjorkšīras ceremoniālajā grāfistē; Ziemeļjorkšīras unitārās pašvaldības vienīgā lielpilsēta. Atrodas grāfistes vidusdaļā Jūras upes un tās pieteku Skelas un Leiveras krastos 28 km no grāfistes centra Nortelertonas un 345 km no valsts galvaspilsētas Londonas. Nozīmīgs tūrisma un zvejniecības centrs; šeit atrodas Riponas katedrāle un hipodroms, bet netālu — UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Fauntīnsas abatija.
Par pilsētas, kas tolaik kļuva zināma kā Inhrypum, pirmsākumiem uzskatāma 7. gadsimta vidū uzceltā Svētā Pētera baznīca, ap kuru izveidojies ciems. 937. gadā Anglijas karalis Etelstans piešķīra Riponas baznīcai pārvaldīt īpašumus vienas jūdzes rādiusā. 948. gadā karalis Edreds Riponu nodedzināja, bet jau gadsimta beigās tā tika atjaunota un pilsētiņa uzplauka, jo uz to pārcēla Svētā Katberta pīšļus, kas piesaistīja svētceļotājus. Pēc normaņu iekarojuma Ripona atkal panīka un tās baznīcas īpašumi tika nodoti Jorkas Svētā Pētera baznīcai.
1160. gadā tika uzsākta Riponas katedrāles būve; tajā pašā laikā pilsētā un tās apkārtnē attīstījās vilnas tirdzniecība, bet vēlāk arī aušana. Riponu smagi ietekmēja Anglijas reformācija, kuras gaitā tika likvidēta netālā Fauntīnsas abatija un izsīka svētceļotāju plūsma. 16. gadsimtā Ripona kļuva atpazīstama ar tajā izgatavotajiem jātnieku piešiem. 1836. gadā Riponas katedrāle ieguva patstāvīgas katedrāles statusu, bet 1848. gadā Ripona tika savienota ar dzelzceļa līniju, kas sekmēja pilsētas izaugsmi. 1865. gadā parlaments apstiprināja Riponas lielpilsētas statusu.[1]