Tomass Hobss (angļu: Thomas Hobbes, izrunā: /ˌtɒməs ˈhɒbz/; dzimis 1588. gada 5. aprīlī, miris 1679. gada 4. decembrī) bija angļu filozofs un materiālists, kurš vislabāk pazīstams ar savu ieguldījumu politiskās filozofijas attīstībā. Viņa galvenie darbi ir “Filozofijas elementi” un “Leviatāns” (Leviathan). Šie darbi ir nozīmīgi valstu filozofijā sabiedriskā līguma teorijas dēļ. Tāpat viņš interesējās par vēsturi, ģeometriju, gāzu fiziku, teoloģiju, ētiku, vispārīgo filozofiju un politoloģiju. Viņš bija viens no pirmajiem, kas ieviesa materiālisma jēdzienu filozofijā. Tāpat Tomass Hobss bija nozīmīgākā persona jaunajos laikos, kurš aizstāvēja valsts varas absolutizēšanu.[1] Tajā pašā laikā viņš izstrādāja dažas fundamentālas Eiropas liberālisma idejas — indivīda tiesības, cilvēku dabisko vienlīdzību.
Tomass Hobss ir dzimis lauku priestera ģimenē 1588. gada 5. aprīlī, Dārbišīras grāfistē, Anglijas Karalistē. No 1603. līdz 1608. gadam mācījās Magdalēnas koledžā (Oksfordas Universitātē), kur ieguva bakalaura grādu mākslā. Pēc tam strādāja par privātskolotāju, vēlāk par sekretāru, Devonšīras erla Viljama Kevendiša ģimenē. No 1621. līdz 1626. gadam Hobss sadarbojās ar Frānsisu Bēkonu. Pēc tam viņš devās vairākos ceļojumos uz Francijas Karalisti un Toskānas lielhercogisti (mūsdienu Itāliju), kur iepazinās ar Galileo Galileju, kurš atstāja lielu iespaidu uz Tomasu Hobsu.
1640. gadā, Anglijas pilsoņu kara priekšvakarā, Tomass Hobss devās uz Parīzi, kur nodzīvoja 11 gadus.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tomass Hobss.
