Ulmale
| Ulmale | |
|---|---|
| Mazciems | |
 Jūras stāvkrasts pie Ulmales vētrā 2007. gada janvārī | |
  Ulmale  Ulmale | |
| Koordinātas: 56°56′10″N 21°16′35″E / 56.93611°N 21.27639°EKoordinātas: 56°56′10″N 21°16′35″E / 56.93611°N 21.27639°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Dienvidkurzemes novads |
| Pagasts | Sakas pagasts |
| Augstums | 14 m |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 68 |
| Pasta nodaļa | LV-3467 |
Ulmale ir ciems Baltijas jūras piekrastē, Kurzemes rietumos, Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā. Cauri ciemam iet reģionālais autoceļš P111 (Ventspils-Grobiņa). Attālums līdz novada centram Grobiņai — 51 km, līdz Rīgai — 200 km. Apdzīvotā vieta veidojusies pie bijušās Ulmales muižas (vācu: Ullmahlen). Līdz 1949. gadam Ulmale bija atsevišķa Ulmales pagasta un līdz 1962. gadam Ulmales ciema padomes centrs. Ulmalei pieskaita arī Sakas pagasta Labraga ciema daļu.
Jūras krasts pie Ulmales ir stāvs, šeit ir vieni no augstākajiem jūras stāvkrastiem Latvijas piekrastē (Strantes-Ulmales stāvkrasts). Galvenās saimniecības nozares ciemā ir zvejniecība un vasaras atpūtnieku uzņemšana (vairākas viesu mājas), tomēr šeit joprojām pat vasaras vidū pludmale nav pārpildīta. Baptistu lūgšanu nams vairs nedarbojas. Jūras krasta līnijā uz ziemeļiem no Ulmales ir zemesrags Bukurags, bet ciema austrumu nomalē atrodas Ulmales (Pinnu) upurakmens, kas bija apgāzts uz sāniem un 1981. gadā tika novietots sākotnējā stāvoklī.[2]
Kurzemes dzejniekam Ulriham Šlipenbaham piederējusī Ulmales muižas pils ēka tika sagrauta Pirmā pasaules kara laikā šaujot no kuģiem, līdz mūsdienām saglabājušās tikai uzejas kāpnes, pils parks ar vairākām alejām. Saglabājušies ir arī no ķieģeļiem mūrētie muižas vārti.[2]
Ulmalē atrodas arī Ulmales mototrase.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Ulmali». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ 2,0 2,1 S.Rusmanis, I.Vīks "Kurzeme". Izdevniecība "Latvijas Enciklopēdija", 1993. gads. ISBN 5-89960-030-6