Veliki Mosti (ukraiņu: Великі Мости) ir rajona nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā Sokaļas rajonā.
Rakstos pirmoreiz minēta 1472. gadā. Ietilpa Žečpospolitā. 1549. gadā Polijas karalis Sigismunds II Augusts ciemam piešķīra Magdeburgas tiesības. Pilsēta tika nosaukta karaļa vārdā par Augustovu. Pilsētas nosaukums no 18. gadsimta beigām pamazām nomainījās uz Veliki Mostiem. Pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. gadā pilsēta iekļāvās Austrijas impērijā.
Pēc Pirmā pasaules kara tika iekļauta jaunizveidotajā Polijas valstī, un šeit atradās policijas skola. Sākoties Otrajam pasaules karam, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, pilsētā ienāca padomju karaspēks. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Veliki Mostus ieņēma vācieši. Pilsētas ebreju iedzīvotāji tika iznīcināti holokaustā.
Pēc Otrā pasaules kara Veliki Mosti līdz Ukrainas valsts neatkarības nodibināšanai 1991. gadā, ietilpa Ukrainas PSR.