Pāriet uz saturu

W-CDMA

Vikipēdijas lapa

W-CDMA (Wideband Code Division Multiple Access) ir bezvadu sakaru standarts trešās paaudzes (3G) mobilo telesakaru tīklos.

W-CDMA 1990. gadu beigās izstrādāja Japānas mobilo sakaru operators NTT DoCoMo savan 3G tīklam FOMA, kurš sāka darboties 2001. gadā. Vēlāk NTT DoCoMo šo standartu nodeva Starptautiskajai telesakaru savienībai (ITU). ITU apstiprināja W-CDMA kā daļu no 3G standartu IMT-2000 saimes un alternatīvu sistēmām CDMA2000, EDGE un DECT (lokālām bezvadu telefonu sistēmām). Vēlāk W-CDMA tika izmantots UMTS tīklos.

W-CDMA izmanto tiešās secības spektra paplašināšanas tehnoloģiju (DS-CDMA) un frekvences dalīšanas duplekso (FDD) metodi, lai sasniegtu augstu datu pārraides ātrumu un apkalpotu vairāk lietotāju nekā līdz tam izmantotās tehnoloģijas TDMA (laika dalīšanas daudzpiekļuve) un TDD (laika dalīšanas dupleksā metode).

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]