Jenotsuns
| Jenotsuns Nyctereutes procyonoides ((Gray, 1834)) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Suņu dzimta (Canidae) |
| Ģints | Jenotsuņi (Nyctereutes) |
| Suga | Jenotsuns (Nyctereutes procyonoides) |
| Izplatība | |
 Dabīgais izplatības areāls
Introdukcijas areāls | |
 Jenotsuns Vikikrātuvē | |
Jenotsuns (Nyctereutes procyonoides) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas pieder dzimtas pamatcilts (Basal Caninae) grupai. Jenotsuns ir vienīgā mūsdienās izdzīvojusī suga jenotsuņu ģintī (Nyctereutes).
Jenotsuņa zinātniskais vārds ir atvasināts no grieķu valodas, "nycto" nozīmē "nakts", "ereutes" nozīmē "klejotājs" (nakts klejotājs). Sugas epitets "procyon" nozīmē "jenots", galotne "oid" tiek lietota suņu dzimtas dzīvniekiem, gan suņiem, gan vilkiem, gan lapsām. Šo dzīvnieku zinātnieki ir nosaukuši par jenotsuni, jo tas izskatās līdzīgs jenotam (Procyon lotor), lai gan abi nav radinieki.
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jenotsuns ir Austrumāzijas dzīvnieks, kas vēsturiski apdzīvo Ķīnas, Korejas, Japānas un Sibīrijas dienvidaustrumu teritorijas. Tas apmetas uz dzīvi gan kalnos, gan līdzenumos, jenotsunim īpaši patīk mežs, un tas labi iedzīvojas kaimiņos cilvēkiem.[1] Krievijā sākotnēji jenotsuns parādījās Usūrijas reģionā un Amūras reģiona dienvidu daļā.
Jenotsuns Eiropā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Laikā no 1931. gada līdz 1955. gadam jenotsuns kā vērtīgs kažokzvērs tika ievests Krievijas Eiropas daļā no Sibīrijas. Tas ātri iedzīvojās jaunajos apstākļos. Latvijā 1948. gadā tika ievesti 33 jenotsuņi, 1960. gadā Latvijā jau tika nomedīti 4210 jenotsuņi. No Latvijas tas izplatījās Igaunijā un Lietuvā, tālāk tas nokļuva Somijā, un šobrīd ir sastopams gan Francijā, gan Rumānijā, gan Itālijā un Šveicē.[1]
Jenotsuns Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jenotsuns Nyctereutes procyonoides Latvijā pirmo reizi parādījās 1943. gadā. Pirms Otrā pasaules kara Latvijā jenotsuni neviens vēl nebija redzējis. Tie bija ieklīduši no Krievijas, kas dzīvniekus savā Eiropas daļā bija ieveduši no Usūrijas apgabala. Latvijā 1948. gadā tika ievests arī Usūrijas jenotsuns (Nyctereutes procyonoides ussuriensis) — viena no sešām jenotsuņa pasugām. Mērķis bija ieviest vērtīgu kažokzvēru. Jenotsuņa kažokāda ir skaista, bieza, silta un mitrumizturīga.
Dažu gadu laikā jenotsuņi savairojās. Sākumā to medības bija aizliegtas, tad tos sāka medīt, bet vēl pēc dažiem gadiem jenotsuņus medīja jebkurā gadalaikā. Arī mūsdienās, jau no 1995. gada jenotsuņus Latvijā drīkst medīt visu gadu, jo to skaits ir liels (2011. gadā uzskaitīti 28 800 jenotsuņi), bet dabiskie ienaidnieki (vilki un lūši) ir salīdzinoši maz. Pārāk liels jenotsuņu skaits negatīvi ietekmē vietējo faunu, samazinot medījamo putnu skaitu. Turklāt jenotsuņi izplata kašķi, trakumsērgu un citas lipīgās slimības. Mednieki medī diezgan pasīvi. Tas saistīts ar to, ka jenotsuņu ādas vairs neiepērk vai arī iepērk par ļoti zemām cenām, un arī jenotsuņa gaļu mednieki neizmanto uzturā. Jenotsuņus medī arī ar alu suņiem, palaižot tos alās. Briesmu gadījumā jenotsuns parasti nevis bēg, bet cenšas noslēpties. Ja tam nav kur paglābties, viņu spēj noķert jebkurš medību suns, pat veiklāks cilvēks var noskriet jenotsuni. Jenotsuns mēdz pieplakt pie zemes un nekustīgi gulēt, izliekoties beigts.
Šobrīd oficiālais jenotsuņa statuss Latvijā pēc Medību noteikumiem (MK noteikumi Nr.760) — nelimitētais medījamais dzīvnieks. Tas nozīmē, ka drīkst nomedīt neierobežotu dzīvnieku skaitu. Faktiski 2010./2011.gada medību sezonā nomedīti 8006 jenotsuņi.
Izskats un ieradumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jenotsuņa ķermeņa garums ir apmēram 65 cm, astes garums 15—23 cm, svars pavasarī 4—6 kg, ziemā 7—12 kg. Tas ir mazākais no visiem savvaļas suņu dzimtas dzīvniekiem, kas dzīvo Latvijā. Galva tam ir neliela, ar nelielām ausīm un īsu, smailu purnu, uz vaigiem tam ir raksturīga kupla pagarinātu matu aploce. Aste kupli apmatota, vidēji gara, nokarena. Kājas ļoti īsas; tās klātas ar cieši pieguļošu, īsu vilnu. Pārējais jenotsuņa apmatojums ir kupls, biezs un garš, ar stingriem akotmatiem. Ziemā tas ir biezāks nekā vasarā. Apmatojuma krāsa ķermeņa virspusē ir brūna, ar pelēcīgu vai rūsganu piejaukumu, uz muguras un pleciem vienmēr uzkrītoši tumši brūna. Krūtis tumšākas, bet vēders gaišāks — pelēkdzeltens, kājas melnas. Sejas un vaigu apmatojums kontrastējošs: balts purns, balta „vaigubārda", kas ieskauj melnus laukumus ap acīm. Tieši šo melno laukumu dēļ dzīvnieks nodēvēts par jenotsuni, jo līdzīga sejas „maska" ir jenotam. Jenotsunim ir laba oža, bet dzirde un redze ir salīdzinoši vāja. Tas pārvietojas galvenokārt soļos vai lēnā riksī. Labi peld.[2]
Jenotsuns ir mierīgs, tam nav raksturīga agresīva uzvedība. Briesmu gadījumā nevis bēg, bet slēpjas, ja nav kur paslēpties, izliekas miris. Jenotsunim ir asi un līki nagi, tādēļ tas var uzkāpt arī kokā un noslēpties no vajātājiem. Kokos, tāpat kā jenotsuņi, var uzkāpt arī pelēkās lapsas. Jenotsuns ziemu pavada alā guļot, un tas ir vienīgais suņu dzimtas dzīvnieks, kuram ir šāds ieradums. No uzkrātajām zemādas tauku rezervēm jenotsuns var iztikt līdz 60 dienām.[3]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jenotsuns ir visēdājs. Tas medī dažādus bezmugurkaulniekus, vardes, ķirzakas, grauzējus un putnus, un ēd dažādas sēklas, augļus un ogas. Tie jenotsuņi, kas dzīvo tuvu okeānam, ēd arī krabjus, garneles, gliemenes un zivis. Jenotsunim ir nelieli zobi, kas piemēroti kukaiņu un sīkas barības ēšanai.
Reprodukcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jenotsuns veido monogāmus pārus uz mūžu. Reizēm pārošanās sezonā, starp jenotsuņu tēviņiem izceļas cīņas par mātītes labvēlību. Pārošanās sezona sākas, kad pavasarī jenotsuņi mostas no ziemas miega un iznāk no savām migām. Grūsnības periods ilgst apmēram 60 dienas. Parasti piedzimst 6—7 kucēni, reizēm arī vairāk.[2] Tēviņš palīdz mātītei audzināt kucēnus, pienesot barību sākumā mātītei, bet vēlāk visai ģimenei. Tēviņš viens pats dodas medībās pirmās 50 dienas. Jenotsuņu mazuļi turpina zīst pienu arī pēc tam, kad jau ir pieraduši pie pamatbarības. Jenotsuņu māte zīda mazuļus apmēram 8 nedēļas, tas ir daudz ilgāk kā citiem dzīvniekiem suņu dzimtā. Dzimumbriedums tiek sasniegts, kad jenotsuņi ir vecāki par vienu gadu.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jenotsunim ir 6 pasugas:
- Korejas jenotsuns (Nyctereutes procyonoides koreensis) — izplatīts Korejā;
- Nyctereutes procyonoides orestes — izplatīts Ķīnā;
- Usūrijas jenotsuns (Nyctereutes procyonoides ussuriensis) — izplatīts Sibīrijā, Krievijā, Latvijā un citur Eiropā;
- Hokaido jenotsuns (Nyctereutes procyonoides albus) — izplatīts Hokaido, (Japānā);
- Japānas jenotsuns (Nyctereutes procyonoides viverrinus) — izplatīts Japāna (izņemot Hokaido salu);
- Ķīnas jenotsuns (Nyctereutes procyonoides procyonoides) — izplatīts pārējā Austrumāzijā.
Zinātniekiem nav vienprātības par Japānas jenotsuņa (Nyctereutes procyonoides viverrinus) un Hokaido jenotsuņa (Nyctereutes procyonoides albus) sistematizēšanu, daži uzskata, ka Japānas jenotsuns un Hokaido jenotsuns būtu jāizdala kā patstāvīga suga ar divām pasugām, jo tie ģenētiski atšķiras no pārējiem jenotsuņiem.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Nyctereutes procyonoides (Racoon Dog)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 20. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 27. martā.
- ↑ 2,0 2,1 Latvijas daba: Jenotsuns
- ↑ Digimorph - Nyctereutes procyonoides (raccoon dog) - female
- ↑ «Comparative chromosome painting defines the karyotypic relationships among the domestic dog, Chinese raccoon dog and Japanese raccoon dog». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 31. janvārī. Skatīts: 2009. gada 27. martā. Arhivēts 2020. gada 31. janvārī, Wayback Machine vietnē.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jenotsuns |
- Stāsts par pieradinātu jenotsuni (latviski)
- Rīgas Zoo: Jenotsuns
- Jenotsuņa foto 1
- Jenotsuņa foto 2 Arhivēts 2021. gada 7. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- Pētījums par svešo augu sugu izplatību un ekoloģiju piekrastes kāpās Latvijā Arhivēts 2019. gada 12. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- Nedrīkst aizmirst sīkos plēsējus
- Raccoon dog
- ADW: Nyctereutes procyonoides